Atrodas Bērzkalnes pagasta Priedaines (Lemeševas) kapos.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bukāts. Vēl nesen kapavieta bija iezīmēta tikai ar nekrāsotu koka krustu, taču 2022. gada augustā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iegravēts teksts:
Latgales partizānu pulka
kaprālis,
Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris Nr. 612
Jānis
Bukāts
25.03.1893. – 03.10.1931.
Uzstādīta arī jauna, daļēji slēgta granīta kapu kopiņas apmale.
Piemiņas plāksne atklāta tā paša gada 11. novembrī.
Piemiņas zīmi izgatavojis akmeņkaļu uzņēmuma “Tako akmens” meistars Vitālijs Peļņa. Tās izgatavošanu un uzstādīšanu finansējis “Tako akmens” valdes priekšsēdētājs Tālis Korlašs.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Bukāts dzimis 1893. gada 25. martā Balvu pagastā. Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā mobilizēts Krievijas armijā, 1915. gada novembrī pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku), apbalvots ar Jura krusta III šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. maijā, pats noorganizējis partizānu rotu, tajā pildīdams virsnieka pienākumus.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Stulpiņu sādžas kaprālis Bukāts “ar savu vadu nepamanīts aizvirzījās garām ienaidnieka sargposteņiem. Kad vads beidzot tika atklāts un ienaidnieks pret to vērsa spēcīgu uguni, Bukāts pirmais devās uzbrukumā, aizraudams sev līdzi visu vadu, izsita ienaidnieku no Stulpiņu sādžas un saņēma vairākus gūstekņus”.
Par drošsirdību kaujās paaugstināts par seržantu. Par sevišķiem nopelniem apbalvots arī ar Francijas Kara bronzas medaļu.
Atvaļināts 1921. gadā, dzīvojis Balvu pagasta Vējavas fermā. Piešķirta jaunsaimniecība Liepkalnes pagasta Ozolmuižā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 101.
lpp.; Vaduguns, Nr. 87 (9466), 17.11.2022. 5.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru