Atrodas Annas pagasta Ezeriņu kapos.
Apbedīts nacionālais partizāns Jānis Jūlijs Spieģelis. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojumam iekalts teksts:
NACIONĀLAIS PARTIZĀNIS
JĀNIS JŪLIJS
SPIEĢELIS
1927 12 VI – 1945 IX
Atrodas Gaigalavas pagasta Beidziņu (Strūžānu) kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Zvaigzne. Uz kapa uzstādīts granīta krusts, kura cokolā iekalts teksts:
Lahtschplehscha
Kara ordeņa Kavaliers
Bij. 1. Latvijas Neatkaribas rotas
Virsleitnants
Eduards Zvaigzne
D. 9. Novem. 1895. g. M 14 Aug 1922. g.
Vēsturiska atkāpe. Eduards Zvaigzne dzimis 1895. gada 9. novembrī Dricānu pagastā. Beidzis Rēzeknes tirdzniecības skolu.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, 1916. gada februārī beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī, Latvieši atsevišķā (Kalpaka) bataljona (vēlāk Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes) Neatkarības rotas (vēlāk bataljona) sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu baznīcas “ar savu vadu apgāja ienaidnieka spārnu, sāka strauju uzbrukumu, kā rezultātā izraisīja apjukumu, kas lielā mērā sekmēja ienaidnieka nocietinājumu ieņemšanu un mūsu spēku virzīšanos uz priekšu” Savukārt 25. maija naktī virsleitnants Zvaigzne “forsēja Gauju pie Remberģu muižas Rīgas tuvumā, neskatoties uz spēcīgo ienaidnieka uguni, izsita pretiniekus no pozīcijām, sagūstīja 2 virsniekus un 45 kareivjus”.
Beidzis kara juridiskos kursus, 1922. gadā dienējis Ludzas kara apriņķa pārvaldē.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 590. lpp.
Atrodas Baldones pagasta Trimdu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Burgmanis.
Vēsturiska atkāpe. Eduards Burgmanis dzimis 1897. gada 19. septembrī Garozas pagasta “Mirķos”. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās, paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku, apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. martā, piedalījies visās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka cīņās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 2. februārī Latgalē pie Kareļinas sādžas kaprālis Burgmanis “kopā ar 5 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē un ar piepešu triecienu izsita lieliniekus no šīs sādžas”.
Atvaļināts 1921. gada 8. martā. Zemkopis Galgauskas pagasta “Šķiņķos”.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piecdesmitajos gados pārcēlies uz Baldones pagastu, dzīvojis meitas ģimenē. Strādājis vietējā kolhozā, mūža nogalē pensionārs. Miris 1984. gada 24. janvārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 106.–107.
lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast.
Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 349. lpp.
Atrodas Ventspils Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Konstantīns Bumovskis.
Vēsturiska atkāpe. Konstantīns Bumovskis dzimis 1891. gada 24. janvārī Ventspilī, lietuvietis. Galdnieks.
1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 27. sapieru bataljonā Rovnā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, nosūtīts uz fronti, cīnījies Galīcijā un Karpatos. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. Paaugstināts par vecāko unteroficieri. 1918. gada februārī demobilizēts, pēc tam nonācis gūstā, bet 1918. gada vasarā atgriezies Latvijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. septembrī Ventspilī, vada komandieris apriņķa komandantūrā, vēlāk pārcelts uz Zemgales inženieru rotu. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Stendes stacijā seržants Bumovskis “piedalījās kaujā, apgāja no Talsu puses nākošos bermontiešus un kopā ar savu vadu noturējās niknā šauteņu un ložmetēju ugunī; ievainots galvā, palika ierindā un brīvprātīgi devās izlūkos novērot ienaidnieku darbību”.
Atvaļināts 1920. gada 20. decembrī. Beidzis Rīgas prefektūras policijas skolu, Rīgas 12. policijas iecirkņa jaunākais kārtībnieks. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 23. septembrī atlaists no darba. Atgriezies Ventspils apriņķī. Dzīvojis Piltenes pagasta “Cepļos”. Miris 1976. gada 1. aprīlī.
K. Bumovska vārds minēts arī stēlā, kas uzstādīta Ventspilī, pieminot ar pilsētu un novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.), kā arī piemiņas vietā Talsos, kas veltīta ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 105.
lpp.
Atrodas Kokneses pagasta Atradzes kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Bulle (Bullis).
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Bulle (Bullis) dzimis 1891. gada 14. janvārī Lieljumpravas pagastā. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, bet no 1916. gada decembra līdz 1918. gada 22. februārim – 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 22. maijā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī no 1920. gada 21. uz 22. jūniju kaprālis Bulle “vadīja nodaļu izlūkgājienā aiz Zilupes, niknā apšaudē ar vieglā ložmetēja uguni piespieda padoties lielinieku vienību; tika smagi ievainots, bet neatstāja ierindu līdz kaujas beigām”.
Atvaļināts 1920. gada 22. jūlijā. Zemkopis Kokneses pagasta “Robežniekos”. 1929. gadā par kādu kriminālnoziegumu ordeni nēsāt noliegts. Miris 1948. gadā.
K. Bulles vārds minēts arī stēlā, kas uzstādīta Koknesē, pieminot ar kādreizējo Kokneses novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 104.
lpp.
Atrodas Vircavas pagasta Jačūnu (Jačūnas) kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Buķis. Uz kapa tuvinieku uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā zem ozollapu vijas atveidojuma iekalts teksts:
PĒTERIS
BUĶIS
1896–1971
Nekādas norādes uz apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Buķis dzimis 1896. gada 28. jūnijā Mežotnes pagastā zemkopja ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latv. strēlnieku bataljonos (vēlāk pulkos). Piedalījies kaujās. Kādu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. jūlijā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī pie Rīgas Dammes muižas rajonā “ienaidnieka nikna pretuzbrukuma laikā [kareivis] Buķis apgāja tā spārnu, stiprā apšaudē devās triecienā un ieguva ložmetēju, tā apturēdams ienaidnieka ofensīvu”.
Atvaļināts 1921. gada 9. martā. Jaunsaimnieks Sesavas pagasta “Sēļos”.
1944. gada rudenī, sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, iesaukts Sarkanajā armijā. Dienējis sapieru vienībās, piedalījies Jelgavas drupu novākšanā, dzelzceļu remontēšanā. 1947. gadā atvaļināts.
1950. gadā iestājies vietējā kolhozā “Līgo”, vēlāk strādājis celtniecības brigādē kolhozā “Liepāre”.
Pētera Buķa vārds minēts vienā no stēlām, kas uzstādītas Bauskā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, taču tajā kā viņa nāves gads kļūdaini minēts 1976. gads (sk.).
Avoti. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 103. lpp.; timenote.info/lv.
Atrodas Bērzkalnes pagasta Priedaines (Lemeševas) kapos.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bukāts. Vēl nesen kapavieta bija iezīmēta tikai ar nekrāsotu koka krustu, taču 2022. gada augustā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iegravēts teksts:
Latgales partizānu pulka
kaprālis,
Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris Nr. 612
Jānis
Bukāts
25.03.1893. – 03.10.1931.
Uzstādīta arī jauna, daļēji slēgta granīta kapu kopiņas apmale.
Piemiņas plāksne atklāta tā paša gada 11. novembrī.
Piemiņas zīmi izgatavojis akmeņkaļu uzņēmuma “Tako akmens” meistars Vitālijs Peļņa. Tās izgatavošanu un uzstādīšanu finansējis “Tako akmens” valdes priekšsēdētājs Tālis Korlašs.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Bukāts dzimis 1893. gada 25. martā Balvu pagastā. Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā mobilizēts Krievijas armijā, 1915. gada novembrī pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku), apbalvots ar Jura krusta III šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. maijā, pats noorganizējis partizānu rotu, tajā pildīdams virsnieka pienākumus.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Stulpiņu sādžas kaprālis Bukāts “ar savu vadu nepamanīts aizvirzījās garām ienaidnieka sargposteņiem. Kad vads beidzot tika atklāts un ienaidnieks pret to vērsa spēcīgu uguni, Bukāts pirmais devās uzbrukumā, aizraudams sev līdzi visu vadu, izsita ienaidnieku no Stulpiņu sādžas un saņēma vairākus gūstekņus”.
Par drošsirdību kaujās paaugstināts par seržantu. Par sevišķiem nopelniem apbalvots arī ar Francijas Kara bronzas medaļu.
Atvaļināts 1921. gadā, dzīvojis Balvu pagasta Vējavas fermā. Piešķirta jaunsaimniecība Liepkalnes pagasta Ozolmuižā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 101.
lpp.; Vaduguns, Nr. 87 (9466), 17.11.2022. 5.lpp.
Atrodas Liezēres pagasta “Silakurmu” pagalmā
Apbedīts kāds 1944. gadā kaujā kritis latviešu leģionārs. Domājams, Atmodas laikā uzstādīts balti krāsots koka krusts. Sīkāku ziņu par šo apbedījumu un tā pašreizējo stāvokli pagaidām nav.
Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 366.
lpp.
Atrodas Pie Remtes pagasta “Jurenskapariem”.
Domājams, Atmodas laikā mežā uzstādīts bērza krusts. Sīkāku ziņu par šo piemiņas zīmi un tās pašreizējo stāvokli pagaidām nav.
Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 366.
lpp.
Atrodas Jaunsvirlaukas pagasta Bērzukroga kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ludvigs Buce.
Vēsturiska atkāpe. Ludvigs Buce dzimis 1900. gada 19. augustā Jelgavā. Pagastskolas izglītība. Strādnieks.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā, par kauju nopelniem 1919. gada novembrī paaugstināts par dižkareivi.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Jelgavas rajonā netālu no Magazīnmuižas pie Iecavas upes “mūsu daļas pēkšņi atkāpās, un no kauju līnijas vajadzēja nešus iznest lielgabala lādiņus. [Kareivis] Buce zem spēcīgas ienaidnieka uguns to arī izdarīja, tā dodams iespēju mūsu lielgabaliem atklāt uguni un atsviest atpakaļ uzbrūkošo ienaidnieku”.
Atvaļināts 1922. gada 20. janvārī. Piešķirta jaunsaimniecība Vircavas pagasta Jaunmuižā. Miris 1925. gada 24. februārī.
Ludviga Buces vārds minēts arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos, pieminot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 100.
lpp.
Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Valters Konrāds Bruņinieks (Bruņenieks).
Vēsturiska atkāpe. Valters Bruņinieks dzimis 1893. gada 1. jūnijā toreizējā Jaunjelgavas apriņķa Saukas pagasta “Saušās” lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jaunjelgavas tirdzniecības skolu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī mobilizēts un ieskaitīts 2. rezerves artilērijas brigādē. 1915. gada oktobrī beidzis Orenburgas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 140. rezerves bataljonu, bet novembrī pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Piedalījies daudzās kaujās. 1916. gada novembrī paaugstināts par podporučiku, jau tā paša gada nogalē piešķirta poručika pakāpe, bet 1917. gada februārī paaugstināts par štābkapteini. 1916. gada decembrī iecelts par rotas komandieri, bet 1917. gada decembrī – par bataljona komandieri. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Vladimira ordeņa IV šķiru. No armijas demobilizējies 1918. gada aprīlī Ufā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 12. janvārī pie Lielupes Kalnciema šosejas rajonā Bruņinieks “kopā ar savu rotu pārrāva ienaidnieka drāšu aizžogojumus un niknā kaujā ieņēma Lediņu mājas, kuras, neskatoties uz viesuļuguni, noturēja pret vāciešu uzbrukumiem”.
1918. gada 3. oktobrī iestājies Sibīrijas armijā, no kuras 13. oktobrī pārskaitīts uz 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonu, iecelts par 1. rotas komandieri, no 1919. gada janvāra saimniecības rotas komandieris. Kopā ar bataljonu 1920. gada 4. oktobrī atgriezies Latvijā. Palicis dienestā Latvijas armijā. Par 1. Latvijas strēlnieku pulku pārdēvētajā bataljonā ieņēmis saimniecības priekšnieka amatu, vēlāk rotas komandieris. 1922. gadā beidzis virsnieku kursus, augustā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku un iecelts par rotas komandieri, vēlāk bataljona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks. 1924. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1929. gada decembrī iecelts par Valmieras garnizona priekšnieku. 1930. gadā beidzis virsnieku kursus, bet 1938. gadā – pulka komandieru kursus. No 1936. gada 1. oktobra 8. Daugavpils kājnieku pulka komandiera palīgs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada augustā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Septembrī ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā un iecelts par 227. strēlnieku pulka komandieri. 1941. gada jūnijā nosūtīts uz Sarkanās armijas komandējošā sastāva kursiem Frunzes Kara akadēmijā Maskavā, pēc kuru beigšanas no 1941. līdz 1945. gadam turpat pasniedzējs. No 1943. gada pasniedzējs arī augstāko virsnieku kursos “Vistrel”.
1945. gada decembrī slimības dēļ atvaļināts, atgriezies uz dzīvi lielinieku atkārtoti okupētajā Latvijā un apmeties Rīgā. No 1948. gada tehniskais kontrolieris rūpnīcā “VEF”. Miris 1960. gada 10. maijā.
Valtera Bruņinieka vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 99.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 126.
lpp.
