Jaunsvirlaukas pagasta Bērzukroga kapos LKOK Ludviga Buces individuāls apbedījums

Atrodas Jaunsvirlaukas pagasta Bērzukroga kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ludvigs Buce. 

Vēsturiska atkāpe. Ludvigs Buce dzimis 1900. gada 19. augustā Jelgavā. Pagastskolas izglītība. Strādnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā, par kauju nopelniem 1919. gada novembrī paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Jelgavas rajonā netālu no Magazīnmuižas pie Iecavas upes “mūsu daļas pēkšņi atkāpās, un no kauju līnijas vajadzēja nešus iznest lielgabala lādiņus. [Kareivis] Buce zem spēcīgas ienaidnieka uguns to arī izdarīja, tā dodams iespēju mūsu lielgabaliem atklāt uguni un atsviest atpakaļ uzbrūkošo ienaidnieku”. 

Atvaļināts 1922. gada 20. janvārī. Piešķirta jaunsaimniecība Vircavas pagasta Jaunmuižā. Miris 1925. gada 24. februārī. 

Ludviga Buces vārds minēts arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos, pieminot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 100. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Valtera Bruņinieka individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Valters Konrāds Bruņinieks (Bruņenieks). 

Vēsturiska atkāpe. Valters Bruņinieks dzimis 1893. gada 1. jūnijā toreizējā Jaunjelgavas apriņķa Saukas pagasta “Saušās” lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jaunjelgavas tirdzniecības skolu. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī mobilizēts un ieskaitīts 2. rezerves artilērijas brigādē. 1915. gada oktobrī beidzis Orenburgas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 140. rezerves bataljonu, bet novembrī pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Piedalījies daudzās kaujās. 1916. gada novembrī paaugstināts par podporučiku, jau tā paša gada nogalē piešķirta poručika pakāpe, bet 1917. gada februārī paaugstināts par štābkapteini. 1916. gada decembrī iecelts par rotas komandieri, bet 1917. gada decembrī – par bataljona komandieri. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Vladimira ordeņa IV šķiru. No armijas demobilizējies 1918. gada aprīlī Ufā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 12. janvārī pie Lielupes Kalnciema šosejas rajonā Bruņinieks “kopā ar savu rotu pārrāva ienaidnieka drāšu aizžogojumus un niknā kaujā ieņēma Lediņu mājas, kuras, neskatoties uz viesuļuguni, noturēja pret vāciešu uzbrukumiem”. 

1918. gada 3. oktobrī iestājies Sibīrijas armijā, no kuras 13. oktobrī pārskaitīts uz 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonu, iecelts par 1. rotas komandieri, no 1919. gada janvāra saimniecības rotas komandieris. Kopā ar bataljonu 1920. gada 4. oktobrī atgriezies Latvijā. Palicis dienestā Latvijas armijā. Par 1. Latvijas strēlnieku pulku pārdēvētajā bataljonā ieņēmis saimniecības priekšnieka amatu, vēlāk rotas komandieris. 1922. gadā beidzis virsnieku kursus, augustā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku un iecelts par rotas komandieri, vēlāk bataljona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks. 1924. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1929. gada decembrī iecelts par Valmieras garnizona priekšnieku. 1930. gadā beidzis virsnieku kursus, bet 1938. gadā – pulka komandieru kursus. No 1936. gada 1. oktobra 8. Daugavpils kājnieku pulka komandiera palīgs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada augustā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Septembrī ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā un iecelts par 227. strēlnieku pulka komandieri. 1941. gada jūnijā nosūtīts uz Sarkanās armijas komandējošā sastāva kursiem Frunzes Kara akadēmijā Maskavā, pēc kuru beigšanas no 1941. līdz 1945. gadam turpat pasniedzējs. No 1943. gada pasniedzējs arī augstāko virsnieku kursos “Vistrel”. 

1945. gada decembrī slimības dēļ atvaļināts, atgriezies uz dzīvi lielinieku atkārtoti okupētajā Latvijā un apmeties Rīgā. No 1948. gada tehniskais kontrolieris rūpnīcā “VEF”. Miris 1960. gada 10. maijā. 

Valtera Bruņinieka vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 99. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 126. lpp.