Jelgavas Meža kapos LKOK Kārļa Bērziņa individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavā Bauskas ielā 12 Meža (bijušajos Nikolaja, vēlāk Svētās Vienības draudzes) kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Arvīds Bērziņš. Pie kapa uzstādīta pelēkā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

BĒRZIŅI
VILHELMĪNE 1911 – 1987
KĀRLIS 1897 – 1963 

Piemiņas plāksnes kreisajā augšējā stūrī iegravēts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Arvīds Bērziņš dzimis 1897. gada 22. augustā Launkalnes pagastā. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūnijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, decembrī pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās, pulku atstājis 1917. gada 22. augustā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūnijā, Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 28. novembrī Kurzemē pie Lackavas miesta (Lietuvas teritorijā) kareivis Bērziņš “kopā ar ložmetēja apkalpi forsēja Vadakstes upi, ielauzās ienaidnieka aizmugurē un straujā triecienā atņēma tam 11 smagos ložmetējus, ieguva arī citas trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. martā. Zemkopis Launkalnes pagasta “Birzuļos”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. pakāpes godazīmi. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai dzīvojis nelegāli, nacionālais partizāns. 1946. gada 27. janvārī apcietināts, ar tā dēvētās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta kara tribunāla lēmumu, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu, 14. septembrī par “dzimtenes nodevību” notiesāts uz 15 gadiem koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā tā dēvētajā Dubrovlagā Mordovijā. 1949. gada martā uz Krieviju deportēta arī ģimene. Atbrīvots 1955. gada beigās, apmeties pie ģimenes Krievijas Tomskas apgabala Čainas rajonā Taskinas sādžā. 1959. gadā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā. Miris 1963. gada 17. jūnijā. 

Kārļa Bērziņa vārds iekalts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Smiltenes luterāņu kapos esošā pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem un veltīta ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 75. lpp.; Cemety.lv.