Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Bārzdiņš. Uzstādīts melnā granītā darināts kopīgs piemineklis, kurā iekalts arī Friča Bārzdiņa vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Fricis Bārzdiņš dzimis 1889. gada 30. martā Sēmes pagastā. Galdnieks.
1912. gadā iesaukts Krievijas armijā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 64. Kazaņas kājnieku pulkā, 1915. gadā Austrijas frontē kritis gūstā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī pie Bolderājas virsseržants Bārzdiņš “uzņēmās vada komandēšanu ievainotā virsnieka vietā, no spārna ielauzās bermontiešu pozīcijās un iekaroja tās, ieguva 2 ložmetējus un telefona centrāli, tālākā uzbrukumā saņēma 2 lielgabalus un 4 zirgus”.
Atvaļināts 1920. gada oktobrī, dzīvojis Rīgā. Galdnieks. 1923. gadā atgriezies armijā, līdz 1928. gadam dežurants Saeimas apsardzē. No 1928. gada vecākais mantzinis Armijas intendantūras dzirnavās, maizes ceptuvē Rīgā. 1937. gadā paaugstināts par virsnieka vietnieku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa godazīmi un Viestura ordeņa IV šķiru.
Darbu maizes ceptuvē turpinājis arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, līdz 1947. gadam maiņas ekspeditors, pēc tam līdz mūža beigām algu grāmatvedis Rīgas izpildkomitejas Sagādes un sadales pārvaldē. Miris 1956. gada 21. novembrī Rīgā.
Friča Bārzdiņa vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Tukumā, pieminot ar kādreizējo Tukuma apriņķi saistītos ordeņa kavalierus (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 61.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru