Atrodas Rīgas Biķeru (Biķernieku) kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Bebris.
Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Bebris dzimis 1898. gada 2. jūnijā Palangā tautskolu inspektora un rakstnieka Bebru (Bideru) Jura ģimenē. Beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, 1916. gadā iestājies Vladimira karaskolā Petrogradā, ko beidzos 1917. gada maijā, iegūstot praporščika pakāpi. No 1917. gada maija līdz 1918. gada 25. februārim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam Tērbatā nonācis vācu gūstā. Latvijā atgriezies 1919. gada 10. janvārī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. janvārī leitnanta pakāpē. Atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. Vēlāk dienējis 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā un 3. Atsevišķajā bataljonā, bet 1919. gada augustā ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. oktobrī, pulkam forsējot Daugavu, leitnants Bebris “viens no pirmajiem ar savu vadu šķērsoja upi, stiprā apšaudē nocietinājās Daugavas labajā krastā pie Kalnišķu mājām un noturējās, līdz krastā izcēlās pārējās daļas. Tajā pašā dienā, Līvānus ieņemot, mūsu spēkiem grūtā brīdī veda savu vadu triecienā no spārna, ieguva ložmetēju un sekmēja vispārējo uzvaru”.
1920. gada martā piešķirta virsleitnanta pakāpe. 1922. gadā beidzis virsnieku kursus, pulka sakaru komandas priekšnieks. 1925. gadā paaugstināts par kapteini. 1927. gadā beidzis elektrotehniskos kursus, bet 1937. gadā – bataljona komandieru kursus. Iecelts par rotas komandieri. 1939. gadā beidzis Augstāko karaskolu, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un iecelts par bataljona komandieri.
1934. gadā iecelts par Jelgavas pilsētas valdes revīzijas komisijas locekli. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeni.
Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada oktobrī atvaļināts.
Nacistiskās okupācijas laikā no 1942. gada 17 E kārtības dienesta bataljona (vēlāk 267. Rēznas policijas bataljona) komandieris, no 1943. gada februāra Latviešu leģiona 15. divīzijas 3. pulka (345. grenadieru) 2. bataljona komandieris. Vēlāk kā virsnieks Kurzemē dienējis Latviešu leģiona 19. divīzijā. Pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas mēģinājis ar kuģi nokļūt Zviedrijā, taču to pārtvēra PSRS karakuģi. Lai nekristu lielinieku rokās mēģinājis izdarīt pašnāvību, kā rezultātā zaudējis redzi.
Atsākoties komunistiskajai okupācijai, kādu laiku atradies ieslodzījumā. Miris 1977. gada 11. janvārī neredzīgo pansionātā Rīgā. Ticis apglabāts kā Nikolajs Biders, izmantojot viņa tēva literāro pseidonīmu.
Nikolaja Bebra kā Līvānu atbrīvošanas dalībnieka vārds iekalts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa (sk.) ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 63.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 91.-92.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru