Atrodas Vecumnieku kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Juris Mazurs. Uzstādīts kopīgs kapakmens Jura Marura dzimtai, taču nekādu norāžu, ka viņš ir LKOK nav.
Vēsturiska atkāpe. Juris Mazurs dzimis 1887. gada 20. martā Lielplatones pagastā. Pagastskolas izglītība, mācījies zemkopības kursos Jelgavā. Dārzkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, piedalījies visās kaujās, beidzis spridzinātāju mācību komandu.
Pavēlē par apbalvošanu ar apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 2. jūlijā starp Ķekavas upīti un Katrīnmuižu jaunākais apakšvirsnieks Mazurs “brīvprātīgi devās uzspridzināt vācu drāšu aizžogus; visu nakti stāvēja upē ar apmēram 20 kg smagu dinamīta lādiņu uz galvas, nogaidīdams, kamēr vācieši beidz būvēt aizžogus, rītausmā stiprā ugunī novietoja lādiņu izvēlētajā vietā, nogaidīja tā eksploziju un atgriezās pie savējiem”.
1916. gada decembrī durkļu cīņā ievainots. 1917. gadā pārcelts uz 4. aplenkšanas artilērijas pulku. Par nopelniem kaujās apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru.
Pēc lielinieku apvērsuma 1918. gada martā demobilizēts, aizbraucis uz Omsku. 1918. gadā vasarā mobilizēts 1. Semirečjes kazaku pulkā, piedalījies cīņās pret lieliniekiem. Paaugstināts par virsnieku, apbalvots ar Jura ordeni un Vladimira ordeņa III šķiru. Pēc baltgvardu sakāves devies uz Ķīnu. Instruktors Ķīnas armijā, pēc gada dienestā izdots lieliniekiem.
Latvijā atgriezies 1922. gada janvārī. Līdz 1923. gada 20. aprīlim uzraugs robežpolicijā. Dzīvojis Ikšķiles pagasta Mazuros, dārznieks.
Otrā pasaules kara laikā dienējis latviešu policijas bataljonā, vēlāk no 1943. gada aprīļa latviešu leģiona 19. divīzijas transporta rotas komandieris, virsleitnants. Pēc 1945. gada 8. maija kapitulācijas, izvairoties no filtrācijas, devies uz Gruziju, kur līdz 1954. gadam strādājis par agronomu dārzkopībā. Atgriezies Latvijā, dzīvojis Allažu pag., strādājis par dārznieku. 1955. gadā pārnācis dzīvot uz Dobeli. Strādājis Lielbērzes tuberkulozes slimnīcā par palīgsaimniecības vadītāju līdz 1960. gadam, kad aizgājis pensijā. Miris 1963. gada augustā Bauskā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 342.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru