Atrodas Valles kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Celmiņš. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
Lāčplēša kara
ordeņa kavalieris
Alfrēds
Celmiņš
1890 – 1959
Dievs, svētī Latviju!
Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Celmiņš dzimis 1890. gada 30. septembrī Valles pagastā lauksaimnieka ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts 185. kājnieku rezerves pulkā. Pēc mācību komandas beigšanas nosūtīts uz Nižegorodas pulku, kura sastāvā piedalījies kaujās. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru.
1916. g. jūnijā pārcelts uz latvieši strēlnieku formējumiem. Rezerves latviešu strēlnieku pulkā beidzis sakarnieku mācību komandu. 1917. gada sākumā ieskaitīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un Ikšķiles. Frontes sabrukuma laikā kopā ar pulku pārcelts uz Petrogradu, kur beidzis telefonistu kursus. 1918. gada vasarā atgriezies Latvijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūlijā Jaunjelgavā, dienējis vietējā komandantūrā, pēc tam Latgales artilērijas pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Paaugstināts par kaprāli, vecākais telefonistu instruktors.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī kaujā pret bermontiešiem “zem spēcīgas uguns klajā laukā Celmiņš izvilka telefona līniju starp kaujas centrāli Apiņu mežsargmājās un kaujas grupas priekšnieku Ķīšu mājās, tā dodot iespēju saskaņot artilērijas un kājnieku darbību, kas sekmēja ienaidnieka sakaušanu”.
Atvaļināts 1920. gada 30. septembrī. Jaunsaimnieks Taurkalnes pagasta “Celmiņos”. Otrā pasaules kara laikā aizsargu organizācijas biedrs.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada 28. septembrī PSRS pretizlūkošanas dienests “Smerš” Celmiņu apcietina un 1945. gada 4. februārī 8. Baltijas frontes kara tribunāls, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) apakšpunktu, par “dzimtenes nodevību” piespriež viņam 15 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē un piecu gadu nometinājumu bez tiesībām atgriezies. 1956. gadā PSRS Augstākās Padomes Prezidija komisija sodu samazina līdz 12 gadiem, un Celmiņš var atgriezties Latvijā. Miris 1959. gadā Vallē.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 111.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru