Atrodas Valgundes pagastā Klīves mežniecības 38. kvartālā pie ceļa no Grabām uz Ložmetējkalnu jeb tā dēvētās Rotberga stigas.
Sākoties Atmodai, 1988. gadā Jelgavas sabiedriskās organizācijas iekārtoja brāļu kapus vienā no iespējamajām Ziemassvētku kauju laikā kritušo latviešu strēlnieku apbedījuma vietām. Jauniekārtotajos kapos tika uzstādīts improvizēts piemineklis, kas sastāvēja no vācu dzelzsbetona šaujamtorņa, uz kura novietots no lielgabala lādiņu čaulām sametināts krusts.
Lai gan ticis apšaubīts, ka tur patiesi apbedīti latviešu strēlnieki, vēlāk tur tikušas guldītas to kritušo mirstīgās atliekas, kas uzietas kādreizējo kauju vietās jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2007. gada 20. septembrī tika pārapbedīti piecu Ziemsvētku kaujās kritušo mirstīgās atliekas. Vienu no pārapbedītajiem pēc viņam piešķirtās medaļas “Par drošsirdību” numura izdevies atpazīt kā 5. Zemgales latviešu strēlnieka pulka 1. rotas 1. vada jaunāko apakšvirsnieku Andreju Zaļmežu. Pārējos četrus pārapbedītos karavīrus tā arī neizdevās identificēt, taču atzīts, ka arī viņi dienējušu toreizējās Krievijas karaspēka daļās.
Pārapbedītajiem uzstādīta atsevišķa piemiņas zīme. No granīta darinātajā piemiņas plāksnē zem krusta zīmes iekalts teksts:
5. ZEMGALES LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKA
JAUNĀKAIS APAKŠVIRSNIEKS
ANDREJS ZAĻMEŽS
UN 4 NEZINĀMIE
KRIT. 1916. – 1917. G. ZIEMASSVĒTKU KAUJĀS
ATRASTI UN PĀRAPBEDĪTI 2007. G.
2009. gada 25. novembrī šajos brāļu kapos tika pārapbedītas vēl četru nezināmu karavīru mirstīgās atliekas. Noskaidrots, ka viens no tiem bijis 55. Sibīrijas strēlnieku pulka karavīrs, un izteikts pieļāvums, ka trīs pārējie varētu būt latviešu strēlnieki.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 140. lpp.; Latvijas Avīze, 19.04.2007.; Dienas Bizness,
19.09.2007.; LETA, 20.09.2007.; LETA, 25.11.2009.; jauns.lv,
28.11.2009.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru