Pie Babītes stacijas 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas pie Babītes dzelzceļa stacijas. GPS 56.958233, 23.949775 

Pirmā pasaules kara laikā, karadarbībai sasniedzot Latvijas teritoriju un izveidojoties Rīgas frontei, pie toreizējās Pūpes (kopš 1925. gada Babītes) dzelzceļa stacijas uz rezerves sliežu ceļa tika novietots vilciens-lazarete – ģenerāļa Puraškeviča ievainoto sadales punkts. Turpat netālu esošajā smilšu uzkalniņā tika uzsākta no ievainojumiem mirušo krievu vienību karavīru apbedīšanas. Apbedīto skaits nav īsti zināms. Ziemassvētku kauju laikā tur apbedīts arī neliels skaits latviešu strēlnieku. 

Brāļu kapu komitejas (BKK) Valde 1924. gada jūlijā nolemj sakopt pie Pūpes stacijas esošos brāļu kapus un uzstādīt tur pieminekli, kura meta izstrādi uztic arhitektam Aleksandram Birzeniekam. Taču BKK Valdes un Tehniskās komisijas sēžu protokoli liecina, ka reāla projekta izstrāde un apspriešana sākusies tikai 1929. gada vasarā, un 12. jūnijā Valde pieņem Birzenieka piedāvāto projektu, uzdodot autoram sīkāk izstrādāt pieminekļa fasādi. 

1930. gada vasarā tiek aizvākti laika zoba sabojātie koka krusti un uzsākta pieminekļa celtniecība, kas uzticēta Oto Dambekalna akmeņkaltuvei Rīgā. Būvdarbi 10. jūlijā ir jau pabeigti. Piemineklis – nošķelta trīsstūra formā no Allažu šūnakmens bluķiem mūrēta siena – novietots uz mākslīga trīspakāpju zemes uzbēruma. Pēc Tā apskates Rīgas pilsētas dārzu direktors Andrejs Zeidaks 29. augustā iesaka pieminekli “sasaistīt” ar zemes uzbēruma nogāzi, tā pakājē slīpeniski novietojot papildu piemiņas plāksni. BKK uzdod arhitektam šo ieceri realizēt, kā arī uzbēruma pakājē novietot akmens solu. 

Pieminekļa atklāšana notiek tikai 1931. gada 16. augustā. Kopumā tā izbūve izmaksājusi apmēram 300 latu. 

Piemineklī iestrādātajā plāksnē iekalts teksts: 

10 LATV. STRĒLNIEKU UN 70 KRIEVU ARMIJAS
KARAVĪRU PIEMIŅAI.
† 1916.
SALDU DUSU PĒC CĪŅU VĒTRĀM. 

Savukārt pieminekļa pakājē ieslīpi novietotajā šūnakmens piemiņas plāksnē iekalti desmit kritušo latviešu strēlnieku vārdi: 

Aleksandrs Veģis
Jānis Osis
Jēkabs Pužuks
Kārlis Michailovs
Kazimirs Plauts
Jānis Primuts
Otto Freimanis
Karlis Levans
Alfreds Petersons
Jānis Savens 

Tomēr zināms, ka brāļu kapos Ziemassvētku kauju laikā guldīti vismaz 12 latviešu strēlnieki – Jānis (Ivans) Baltiņš (6. Tukuma pulka 4. rota), Otto Freimanis (3. Kurzemes pulks), Jēkabs Kuznieks (1. Daugavgrīvas pulks), Kārlis Levans (4. Vidzemes pulks), Kārlis Mihaļevs (Mihailovs) (7. Bauskas pulka 5. rota), Jānis Osis (4. Vidzemes pulks), Asfalds (Alfrēds) Pētersons (4. Vidzemes pulks), Kazimirs Plaguts (Plauts) (Rīgas pulka 5. rota), Jānis Preimuts (Primuts) (5. Zemgales pulka 6. rotas 1. vads), Jēkabs Pužuks (pulks nav zināms), Jānis Savens (pulks nav zināms), Aleksandrs Veģis (Rīgas pulka 5. rota). 

1936. gada 9. septembrī BKK Valde “ņemot vērā to, ka Brāļu kapu vieta nav visai pateicīga plašākai izdaiļošanai un ka Babītes nodaļa ierīko pašreiz jaunu kapsētu pie Antiņu mājām (sk.), kur apglabā visus izraktos pīšļus Babītes rajonā, nolemj atļaut nodaļai pārvietot karavīru pīšļus līdz ar piemiņas zīmi”. Pēc šī jautājuma saskaņošanas ar kara ministru ģenerāli Balodi, Valde tā paša gada 7. oktobrī dod oficiālu atļauju pārapbedīšanai. 

Vietējie iedzīvotāji Oskars Amols (dzimis 1923. gadā, no Ceriņu mājām) un Fridrihs Āva (dzimis 1914. gadā, no Birutām) personīgi redzējuši, kā 1936. gada beigās vai 1937. gadā Babītes brāļu kapos veikta apbedīto karavīru trūdu ekshumācija, lai tos pārapbedītu Antiņu brāļu kapos (sk.). Abi aculiecinieki arī izteikušies, ka, viņuprāt, visu apbedīto pīšļi tā arī neesot izrakti. Tajā pašā laikā ticis nojaukts arī piemineklis. Savukārt cits aculiecinieks – Rihards Preinvalds no Stūrīšiem – savos pierakstos, kas nonākuši Babītes stacijas apkārtnes novadpētniecības entuziastu dibinātās biedrības “Pūpe” rīcībā, stāsta sekojošo: “1936. gada oktobrī ar tā laika Latvijas valdības rīkojumu pie Babītes stacijas pirms 6 gadiem uzceltais brāļu kapu piemineklis tika nojaukts, izrakti vietām pat ļoti sekli esošie mirušo karavīru pīšļi, un, lai uzdotais darbs ātrāk veiktos, gan ar dakšām, gan lāpstām no zemes izceltas mirušo karavīru atliekas, samestas no neēvelētiem dēļiem sanaglotās kastēs, kas atradās uz ratiem.” 

Nojauktais piemineklis uz Antiņiem (sk.) tā arī netika pārvietots, un tā turpmākais liktenis pagaidām nav zināms. 

Kādreizējo brāļu kapu vietā saglabājies tikai pagarš zemes paaugstinājums divos līmeņos. 1963. gadā tā zemākajā galā, kas atrodas tuvāk stacijai, pēc veco latviešu strēlnieku iniciatīvas tika atklāta melnā granītā darināta piemiņas plāksne (102x92x12 cm), kurā iekalts teksts: 

MŪŽĪGA PIEMIŅA 

KRITUŠIEM LATVIEŠU STRĒLNIEKIEM UN KRIEVU PULKU KARAVĪRIEM, KURI KOPĪGI CĪNĪJĀS PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM LAIKĀ NO 1915-1917. G.G. 

ŠINĪ KAPĀ APBEDĪTI 

ARĪ 3. SIBĪRIJAS STRĒLNIEKU DIVĪZIJAS 32 KARAVĪRI REVOLUCIONĀRI, KURI TIKA NOŠAUTI UZ KERENSKA PAGAIDU VALDĪBAS RĪKOJUMA 

Zemāk lasāms tas pats teksts krievu valodā. 

Komunistiskās okupācijas laikā par piemiņas vietas uzturēšanu rūpējās Jūrmalas mežrūpniecības saimniecība (MRS). Kādu laiku to kopt uzņēmās Babītes astoņgadīgās skolas 7.b klases skolēni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piemiņas vieta zināmu laiku tika pamesta novārtā, taču tad to sakopa un turpināja uzturēt kādreizējā Babītes novada pašvaldība, atzīstos, ka paviršās ekshumācijas dēļ kādreizējie brāļu kapi joprojām atzīstami par apbedījuma vietu.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 261.-262. lpp.; Latvijas Kareivis. Nr. 181, 16.08.1931.; pupe.lv.