Atrodas Asaru kapos Kāpu ielā 85. GPS 56.962625, 23.695597
Brāļu kapi iekārtoti 1928. gadā, kad tur pārapbedīti Asaru kapos un citviet Jūrmalā izklaidus apglabātie karavīri, tostarp arī neliels skaits latviešu strēlnieku, kas Pirmā pasaules kara laikā miruši no ievainojumiem. Jauniekārtotajos brāļu kapos pārapbedīti arī daži lielinieki un bermontieši.
Brāļu kapu sektors tika iekārtots kapsētas ziemeļaustrumu stūrī pie pašām kāpām ar atsevišķu ieeju no Andreja ielas, izveidojot trīs līmeņu terasveida kapulauku ar 12 kopīgām kapu kopām. Uz katra nākamā līmeņa terasi ved betona kāpnes ar trim pakāpieniem. Pirmie pārapbedījumi tika veikti 3. maijā, kad līdz ar karavīru pīšļiem tika ierakta aizlakota pudele ar attiecīgu aktu par brāļu kapu iekārtošanu. Brāļu kapu izbūves darbi, kas izsoles kārtībā uzticēti rūpniekam Fricim Zariņam Majoros, vien izmaksājuši 3006,60 latus.
Brāļu kapi iesvētīti 1928. gada 17. maijā, taču, spriežot pēc tā laika preses, tā paša gada 18. novembrī notikusi Latvijas proklamēšanas desmitajai gadadienai pieskaņota brāļu kapa svinīga atklāšana, kas izraisījusi laikrakstos visai dzīvas diskusijas.
Spriešana par pieminekļa celšanu jauniekārtotajos brāļu kapos sākusies vēl 1928. gadā. Piemēram, Brāļu kapu komitejas (BKK) Rīgas Jūrmalas nodaļa sanāksmē 1930. gada 4. maijā viens no darba kārtības punktiem bijusi pieminekļa celtniecība Asaru brāļu kapos, taču pieminekļa projekta izstrādi pēc tās pasūtījuma arhitekts Nikolajs Voits uzsācis tikai 1937. gadā. Pašu pieminekli Allažu šūnakmenī pēc N. Voita meta BKK darbnīcās Rīgā darinājis tēlnieks Mārtiņš Šmalcs.
Interesanti, ka literatūrā reizēm kā pieminekļa autors kļūdaini minēts tolaik Beļģijā dzīvojošais latviešu tēlnieks Augusts Bija. Domājams, ka tam par pamatu kļuvis neliels rakstiņš, kas 1928. gada 13. novembrī publicēts avīzē “Pēdējā Brīdi”. Tajā apgalvots, ka pieminekļa celtniecība tikšot uzticēta Augustam Bijam. Skaidrojums ir gluži vienkāršs. Tēlnieks pats dzimis Asaros, un viņa brālis Aleksandrs Bija tobrīd ieņēma Asaru kapu rīcības komitejas priekšsēdētāja amatu.
Piemineklis atklāts 1939. gada 22. oktobrī. Tas sastāv no trīsdaļīga cokola, uz kura stateniski novietots šūnakmens paralelograms, kura apakšējā daļā izkalts augstcilnī veidots ievainota karavīra tēls, bet augšējā dāļā teksts:
KRITUŠIEM
KARAVĪRIEM
1915 – 1919
Piemineklis izmaksājis aptuveni 3000 latu, kas pamatā segti no ziedojumos savāktajiem līdzekļiem. 300 latu pieminekļa celtniecībai BKK Rīgas Jūrmalas nodaļa saņēmusi arī no Jūrmalas pilsētas valdes.
Ap brāļu kapiem izveidots betona iežogojums, kurā ierīkoti betona stabos iekārti kalti metāla divviru vārti.
Par Asaru brāļu kapos apbedīto skaitu ziņas ir pretrunīgas. Saskaņā ar tā laika preses ziņām brāļu kapos pārapbedīti 104 iepriekš Asaru kapos izklaidus apglabāti karavīri, kā arī 102 citviet Jūrmalā apbedītie, tātad kopumā – 206 mirušo karavīru pūšļi. No pārapbedītajiem desmit bijuši latvieši, divi – vācieši, bet pārējie – dažādu krievu daļu piederīgie. Tikmēr vecais strēlnieks Kārlis Ozoliņš minējis, ka vienkopus pārapbedītas 247 karavīru mirstīgās atliekas. Savukārt pie Dubultu evaņģēliskās luterāņu draudzes padomes 1928. gadā dibinātās Asaru kapu rīcības komitejas aktos minēts, ka 1928. gada 3. maijā Asaru brāļu kapos guldīti Jūrmalas pilsētas robežās dažādās vietās iepriekš apglabāto 145 nezināmo karavīru trūdi. Tajā pašā laikā citā aktā teikts, ka 1928. gada 2. maijā uzsākta Jūrmalas pilsētas robežās apglabāto Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru izrakšana un pārapbedīšana Asaru brāļu kapos. 2., 3. un 4. maijā tikuši ekshumēti Asaru kapos dažādās vietās izklaidus apbedīto 39 karavīru mirstīgās atliekas. 9. maijā, kad uzsākta citviet Jūrmalā apglabāto karavīru pīšļu izrakšana, Jaundubultu kāpās, pie Dubultu Akcijas mājas, Marienbādes Čulkova sētmalē ekshumēti deviņi kritušie, tajā skaitā divi latvieši no Aizkraukles (?); 11. maijā – Jaundubultu kapos izrakti deviņi apglabātie, tajā skaitā daži latvieši, bet Mellužu Upes ielā – viens karavīrs; 12. maijā – Bulduru kapos izraktas 12, Asaru pārbrauktuves mežā – desmit, bet Mellužos Kanālu ielas sākumā – viena karavīra mirstīgās atliekas; 14. un 15. maijā Bulduru kapos ekshumēti vēl attiecīgi 12 un desmit karavīri, bet 16. maijā Bulduru kapos kāds karavīrs musulmanis un vēl kāds nezināms karavīrs, kas ticis apglabāts mežā pie Bulduru muižas. Kopumā pārapbedīšanai Asaru brāļu kapos tikuši ekshumēti 102 kritušie.
Arī bijušais 20. Somijas dragūnu pulka mācītājs un Asaru kapu rīcības komitejas loceklis Romans Pasīts, ziņojumā Armijas štābam 1934. gada rudenī sniedzis līdzīgas ziņas, minot, ka vienkopus pārapbedīti 39 Asaru kapos izklaidus iepriekš apglabātie karavīri, bet no citām vietām pārvestas 102 kritušo mirstīgās atliekas. Tas atbilst pārapbedīto skaitam aktā, kas sastādīts par Asaru brāļu kapu iekārtošanu un kritušo pārapbedīšanu un, ievietots aizlakotā pudelē, ierakts līdz ar pirmo pārapbedīto trūdiem 1928. gada 3. maijā. Šajā aktā minēts 141 pārapbedītais karavīrs. Taču pārapbedīšana, kā redzams no augstāk minētā, turpinājusies ar nākamās dienās un nedēļas.
Saskaņā ar ziņām, ko Jānim Lismanim 1968. gadā sniegusi kādreizējā Asaru kapu rīcības komitejas priekšsēdētāja biedre Kristīne Buša–Kalsone no Jaundubultu kapiem pārapbedīti 12 latviešu strēlnieki.
Vienīgā individuālā piemiņas plāksne, kas uzstādīta Asaru brāļu kapos veltīta 1916. gadā kritušajam kaprālim Jānim Līcim.
Zināms, ka Asaru brāļu kapos apglabāts arī Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karavīrs Fricis Krišs, kas pārapbedīts no Buļļu kapiem.
1993. gadā brāļu kapi tika rekonstruēti. Tad tika restaurēts arī piemineklis, kas uz laiku tika demontēts un aizvests no kapiem.
Interesanti, ka par Asaru brāļu kapu nozīmi neilgi pēc to iekārtošanas presē izvērtās samērā asa diskusija. Ieskatam sniegtas divas publikācijas, kas pauž pretējus viedokļus šajā jautājumā. Tā laikrakstā “Jūrmalas Vārds” 1928. gada 17. novembrī parādījās raksts “Asaru Brāļu kapu lietā”, kura anonīmais autors paudis Jūrmalas izglītības biedrības noraidošo viedokli pret svinīgu pasākumu rīkošanu šajā piemiņas vietā 18. novembrī:
Pēdējā nedēļā lasījām Rīgas laikrakstos dažus pretējas dabas rakstus sakarā ar t.s. Asaru brāļu kapiem un 18. novembra svinību programmu Jūrmalā, kurā kā galvenais punkts ir uzsvērts gājiens uz šiem kapiem, vaiņaga nolikšana, krievu garīdznieku piedalīšanās utt. No vienas puses, to apgalvo kā nepiederīgu 18. nov. svinībās, tādēļ ka šos Asaru kapus nevaram saukt par brāļu kapiem, jo tur nav apbedīts neviens atbrīvošanas cīņās kritušais. No otras puses, šo kapu ierīkošanas komiteja pastrīpo gājiena nepieciešamību, jo, lai gan vairumā Asaru kapos apbedīti sveštautībnieki, tomēr esot arī daži latvju strēlnieki un arī atbrīvošanas cīņu dalībnieki. Atstādami jautājumu apspriešanai pārrunas kārtībā, patiesības noskaidrošanas labā, uzaicinām visus tos latvjus, kuru piederīgie, karā krituši, būtu apbedīti Asaru jaunierīkotajos brāļu kapos, sniegt par to ziņas rakstiski vai mutisku mūsu laikraksta redakcijā, uzdodot kritušā kar. vārdu, uzvārdu un karaspēka daļu. Līdz šim iedzīvotājos ir uzskats, ka Asaru kapos savākti vienkopus Pasaules kara upuri, kuru kapu vietas bij izkaisītas pa visu Jūrmalu.
Varam iedomāties, cik grūti un dažreiz pat neiespējami bijis noteikt izraktā kritušā tautību, kas jau gadiem ilgi gulējis zemē, tomēr esot uzzīmēti arī daži latvju strēlnieki, kuri apbedīti ar pārējiem, pareizāk būtu bijis, ja uzzinātie latvji būtu apbedīti atsevišķi. Par to, vai atbrīvošanas cīņu dalībnieki Asaru kareivju kapos būtu apbedīti, ir pamats šaubīties, jo pēc latvju varas nostiprināšanas, tiem piegrieza sevišķu vērību un tos jau sen kamēr pārveda uz Rīgas brāļu kapiem. Tiesa, Asaru ģimeņu kapos atdusas daži jūrmalnieki, atbrīvošanas cīņu dalībnieki, bet tie jau stāv pavisam atsevišķi no kopējiem karavīru kapiem.
Ja nu Asaru brāļu kapos nospiedošā vairumā ir apbedīti sveštautībnieki, vai mēs tos varam saukt par brāļu kapiem? Šķiet par brāļu kapiem mēs varam tikai nosaukt tādu varoņu atdusas vietas, kuri ir kauls un miesa no mūsu tautas kaula un miesas. Vai tagad ierīkotos kapus nevarētu labāk nosaukt par Jūrmalas nezināmo kareivju kapiem.
Ar to, ka esam izkaisītos Pasaules kara upurus savākuši vienkopus zem pieklājīga kapa akmeņa, mēs bez šaubām esam spēruši diženu cilvēcības soli. Tik daudz pūļu un enerģijas ielikts šo karavīru, svešnieku, varbūt pat ienaidnieku kapsētas ierīkošanai, ka pat savu tautību esam piemirsuši. Tas ir augsts cilvēkmīlas, filantropijas piemērs.
Bet filantropija un nacionālisms ir gluži pretēji jēdzieni. Tādēļ arī šķiet, Asaru kapiem un mūsu nacionālajiem svētkiem nava nekā kopēja, jo nospiedošā daļa apbedīto tur ir sveštautībnieki.
Protams, pārsteidzas arī tas, kas domā, ka jūrmalnieki ies uz šiem Asaru kapiem nacionālajos svētkos cildināt nezināmos karavīrus. Priekš tam jau ir citas dienas. Bet tas apstāklis, ka Asaru kapos nacionālo karavīru ir ļoti maz un tie apbedīti, varbūt, nepareizi kopā ar svešniekiem, dod visai nacionālo svētku nokrāsai neskaidrību.
Asaru kapu atkāšanas svinības varēja notikt kurā katrā laikā, tikai ar 18. novembri kopā jaukt tās nevajadzēja, jo tad rodas ideju sajaukšana.
Tuvojas svinīgie mūsu tautas svētki, 10 gadu valsts patstāvības atmiņai. Ja mums Jūrmalā nav mūsu nacionālo varoņu atdusas vietas, tad mums ir jau 18. novembra svinību tradīcijās iegājis Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņu piemiņai veltītais piemiņas dārziņš Dubultos.
Pirms ķeramies pie pieminekļa celšanas sveštautībniekiem, vai nevajadzētu padomāt par mūsu tautas brīvības varoņiem un, pirmkārt uz šā Dubultu Piemiņas laukumiņa celt atzīmi, kaut visvienkāršākā monumenta veidā, tiem, kas savas asinis lējuši par Latviju.
13. novembrī kā katru gadu mums pirmkārt jāiet uz turieni, jo to prasa vecā tradīcija. Kamēr nenoskaidrosies Asaru karavīru kapu jautājums, vaiņagu nolikšana un tautas svētku sarīkošana šais kapos liekas nepieņemama.
Ņemot vērā visu sacīto, Jūrmalas izglītības b-ba neatrod piemērotu rīkoto gājienu valsts svētkos uz minētiem kapiem, kādēļ arī gājienā nepiedalīsies, bet pārējā svētku daļā ņems dzīvu dalību.
Savukārt laikrakstā “Jūrmala” 1. decembrī, reaģējot uz kādu kritisku publikāciju “Jaunākajās Ziņās”, Asaru kapu rīcības komiteja, jutusies spiesta paust savu viedokli, ievietojot nelielu rakstiņu “Jaukšana nevietā”:
Laikrakstā “Jaunākās Ziņas” Nr. 254 ievietots raksts no Rīgas Jūrmalas, ka Rīgas Jūrmalā nav Latvijas brīvības cīnītāju kapi, ka šeit neesot apglabāta neviena Latvijas brīvības cīņu varoņa, ka notiekot it kā sabiedrības maldināšana un it kā valsts 10 gadu jubilejas svinību gadījumā nevajadzētu sarīkot uz “Jūrmalas brāļu kapiem” skolu jaunatnes organizāciju gājienu un vaiņagus nolikt uz kritušo karavīru kapiem, jo tikšot cildināti mūsu varoņu vietā svešas varas kritušie aizstāvji. Patiesības labā sniedzam sekošus paskaidrojumus: Pēc Asaru kapu rīcības komitejas ievāktām ziņām Asaru kapos ir tiešām apglabāti Latvijas cīņās kritušie kareivji un tāpat uz “Jūrmalas brāļu kapiem” ir atvesti un apglabāti vairāki Latvijas brīvības cīņu varoņi, kuri agrāk bija apbedīti dažādās Jūrmalas vietās un kuru kapi līdz šim neizkopti un no visiem aizmirsti. Tādēļ arī Jūrmalas skolu jaunatnei un organizācijām ir tiešs pienākums pulcēties Valsts 10 gadu jubilejas svētkos 18. novembrī Jūrmalas brāļu kapos pie šeit apglabātiem Latvijas brīvības cīņas kritušiem varoņiem, neskatoties uz to, ka šejienes brāļu kapos ir apglabāti vēl arī dažādas tautības un ticības kareivji, kuri krituši Pasaules karā un pēc tam, šos pēdējos arī neviens nedomā cildināt, bet ja nu tie apglabāti kopējos brāļu kapos, tad arī Asaru kapu rīcības komiteja ir pienācīgi izkopusi šos kapus, jo par visiem kritušiem un Jūrmalā apbedītiem kareivjiem komitejai nebija iespējams ziņas ievākt, kad tie krituši un kas tie tādi, un tādēļ ar komiteja nolēma savākt un apbedīt kopējos brāļu kapos visus Jūrmalā apbedītos kareivjus. Pateicoties Jūrmalas organizāciju un iedzīvotāju laipnai pretimnākšanai, ziedojot gan naudā, gan savus spēkus pie kritušo un apbedīto dažādās Jūrmalas vietās kareivju pārvešanas uz kopējiem brāļu kapiem un pie šo kapu ierīkošanas, pirmie izbūves darbi ir nobeigti, tā ka Jūrmalas organizācijas un iedzīvotāji šī gada valsts svētkos 18. novembrī varēja pirmo reizi pulcēties Jūrmalas brāļu kapos un nolikt vainagus uz šeit, pa lielākai daļai, nezināmiem kritušiem un šeit apglabātiem kareivjiem, kuru starpā ir Latvijas brīvības cīņu varoņu.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 148.-149. lpp.; Jūrmalas Vārds, Nr. 5, 05.05.1928.; Svētdienas
Rīts, Nr. 22, 27.05.1928.; Jūrmala, Nr. 10, 15.09.1928.; Jūrmalas
Vārds, Nr. 42, 10.11.1928.; Pēdējā Brīdī, Nr. Nr. 258, 13.11.1928.; Jūrmalas
Vārds, Nr. 43, 17.11.1928.; Jūrmala, Nr. 19, 17.11.1928.; Jūrmala,
Nr. 21, 01.12.1928.; Jūrmalas Vārds, Nr. 17, 26.04.1930.; Rīts,
Nr. 228, 21.08.1937.; Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr. 63, 10.06.1939.; Rīgas
Jūrmalas Vēstnesis, Nr. 88, 09.09.1939.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru