Atrodas Rīgas Pļavnieku (bijušajos Ulbrokas) kapos Lubānas ielā 94.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Voldemārs Šveiferts. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
ŠVEIFERTS
VOLDEMĀRS
1894 – 1990
IRĒNA DZ. ROZENTĀLS
1902 – 1981
Vēsturiska atkāpe. Voldemārs Šveiferts dzimis 1894. gada 31. decembrī Prodes pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis Pleskavas lauksaimniecības vidusskolu.
1914. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. 1917. gadā paaugstināts par praporščiku. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Armiju pametis 1917. gada oktobrī.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada maijā leitnants Šveiferts “pēc savas ierosmes Augškurzemē sapulcēja partizānus, darbojās ienaidnieka aizmugurē, traucēja tā apgādi, cēla pretinieka spēkos paniku, nodarīja tam lielus zaudējumus. Sīvās cīņās sekmīgi vajāja bēgošo pretinieku un tā lielā mērā sekmēja Augškurzemes atbrīvošanu”.
1919. gada 22. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919. gada 8. decembrī ievainots.
Palicis dienestā arī pēc Neatkarības kara. Dienējis Elektrotehniskajā divīzijā, no 1936. gada 4. Zemgales divīzijas pārvaldē. Paaugstināts par kapteini, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
Komunistiskās okupācijas pirmā posma noslēgumā 1941. gada jūnijā apcietināts un deportēts uz PSRS teritoriju, kur ieslodzīts vienā no koncentrācijas nometnēm Noriļskā. Vēlāk piespriests desmit gadus ilgs ieslodzījums. Pēc tam vairākus gadus pavadījis izsūtījumā. Pēc atbrīvošanas atgriezies Latvijā. Miris 1990. gada 12. novembrī Rīgā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 512.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru