Mazsalacas kapos komunistu noslepkavotā pulkveža leitnanta Pētera Brieža simbolisks apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Dzimtas kapos uzstādīta simboliska kapu plāksne komunistu koncentrācijas nometnē noslepkavotajam pulkvedim leitnantam Pēterim Briedim. Krusta formā no melna granīta darinātajā piemiņas plāksnē zem Viestura ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

PULK. LTN.
PĒTERIM BRIEDIM
1894 – 1942 

NAV LIELĀKAS
MĪLESTĪBAS KĀ
ZIEDOT SEVI
CITU DZĪVĪBAS
VĀRDĀ…
IZGLĀBJOT
ĢIMENI, PADEVIES
GŪSTĀ, NOŠAUTS
NORIĻSKĀ.

Foto: 24.09.2011., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Briedis dzimis 1894. gada 23. jūlijā Drustu pagasta Auļukalna ciema “Muižniekos” lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Smiltenes tirdzniecības skolu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iestājies 3. Pēterhofas praporšiku skolā, ko beidzis tā paša augustā augustā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. gada jūlijā kaujā kontuzēts, augustā paaugstināts par poručiku un oktobrī pārcelts uz Ziemeļu (Rīgas) frontē esošo 52. darba bataljonu. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeņa III šķiru. 1918. gada februārī atvaļināt, apmeties uz dzīvi Vidzemē. 

No 1919. gada 18. jūnija Pagaidu valdības bruņotajos spēkos leitnanta pakāpē, dienējis 2.(5.) Cēsu kājnieku pulkā, 1921. pārcelts uz 1. Latvijas strēlnieku pulku, bet 1922. gadā ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus, 1928. gadā paaugstināts par kapteini un iecelts par rotas komandieri 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1933. gadā beidzis bataljona komandieru kursus, 1937. gadā piekomandēts 16. Jelgavas aizsargu pulkam, pulka komandiera palīgs. 1940. gada jūnijā paaugstināts par pulkvedi leitnantu un iecelts par bataljona komandieri 2. Ventspils kājnieku pulkā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts PSRS okupācijas armijas 24. teritoriālajā korpusā. 1941. gadā apcietināts uz izvests uz PSRS teritoriju. Ieslodzīts vienā no komunistu koncentrācijas nometnēm Noriļskā, kur saskaņā ar Latvijas armijas augstāko virsnieku biogrāfiskajā vārdnīcā sniegtajām ziņām 1941. gada (?) 29. jūnijā noslepkavots. 

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 122.-123. lpp.