trešdiena, 2022. gada 25. maijs

Džūkstes pagastā piemiņas zīme Latviešu leģiona artilēristiem

Atrodas Džūkstes pagastā Rīgas-Liepājas šosejas labajā pusē nedaudz pirms pagrieziena uz Lesteni (pirms Rumbām). 

Uzstādīta vietā, kur 1944. gada 23. decembrī, tā dēvēto Ziemassvētku kauju pirmajā dienā, latvieši artilēristi apturēja krievus, novēršot frontes pārrāvumu. Piemiņas zīmi veido prettanku lielgabala vairogs, kurā izgriezts teksts: 

ŠEIT
23.XII.44.
FRONTES
PĀRRĀVUMU
NOTURĒJA
MAJ. OZOLA
ART. DIVIZ.
7. PULKS



Foto: 16.03.2022., Valdis Gavars

Vēsturiska atkāpe. 23. decembra rītā pulksten 9:50 Vācu 21. aviācijas lauka divīzijas un Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) pozīcijas tika pakļautas stundu ilgai krievu artilērijas sagatavošanās ugunij, ar ko tika ievadīta tā dēvētā trešā Kurzemes lielkauja jeb Ziemsvētku kaujas. Artilērijas sagatavošanās ugunī un tai sekojošajā triecienuzbrukumā vissmagāk cieta 21 divīzija, tostarp tās sastāvā iekļautais 7. (106.) latviešu grenadieru pulks, kas kā kritušus un ievainotus zaudēja gandrīz visus virsniekus un apmēram 60% procentu no visa personālsastāva. Iznīcināti bija arī aptuveni 85% smago ieroču. Arī vācu vienībās zaudējumi sasniedza apmēram 50%. 

21. vācu divīzijas iecirknī krievu tanki jau faktiski bija izlauzušies caur aizsardzības līniju, un šķita, ka ceļš uz Ventspili tiem jau atvērts, taču tad tie uzdūrās labi maskētās pozīcijās izvietotajam 19. artilērijas pulka 2. un 3. divizionam majora Kristapa Insberga un majora Jāņa Ozola vadībā. Latviešu artilēristi iznīcināja 14 pretinieka tankus, piespiežot pārējos atkāpties. Tādējādi izdevās novērst bīstamo frontes pārrāvumu, kas faktiski radīja visa Kurzemes cietokšņa sabrukuma draudus.

Avots: Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā: Dokumentu un atmiņu krājums. 5. sēj. Kaujas Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Sast. Kociņš, R. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1977. 135. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru