Atrodas Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati.
Atklāts 1997. gada 11. novembrī. Piemiņas akmens metu izstrādājis un tā uzstādīšanu organizējis Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs arhitekts Gunārs Blūzma. Rupji apstrādātā laukakmenī zem krusta zīmes iekalts teksts:
UZ EŽIŅAS GALVU LIKU
SARGĀJ SAVU TĒVUZEMI.
SESĒJAS KAUJĀS KRITUŠIE
ROTAS KOMANDIERIS ALBERTS KAMINSKIS
1929. – 1946.14.V
LĪNA KAMINSKA
1917. – 1945.9.IX
EDGARS ĒRGLIS
1920. – 1945.16.VII
JĀNIS GRĀBEKLIS
1923. – 1945.16.VII
ĀDOLFS RĀCENIS
1919 – 1945.16.VII
BROŅISLAVS
1945.16.VII
Vēsturiska atkāpe. Četri no partizāniem, kuru vārdi minēti piemiņas akmenī, krituši 1945. gada 16. aprīlī uzbrukumā Susējas pagasta izpildkomitejai.
Kaujas gaita pamatā tiek aprakstīta sekojoši. Sākotnēji partizāni 16. jūlija agrā rītā ieņēmuši pozīcijas ceļa malā netālu no Susējas izpildkomitejas. Tad uz ceļa parādījusies tā dēvēto istrebiķeļu (iznīcinātāji jeb streboki) grupa un partizāni atklājuši uz tiem uguni. Istrebiķeļi atklājuši pretuguni un atkāpušies uz izpildkomitejas ēku.
Ilgāku laiku turpinājusies savstarpēja apšaude, taču partizāniem ēkā nav izdevies ielauzties. Pēc kādas pusstundas kolaboracionistiem palīgā ieradusies okupācijas karaspēka grupa, iespējams, rotas sastāvā, kas no flanga atklājusi ložmetēju uguni uz partizāniem, kuri bijuši spiesti atkāpties.
Par kopīgo uzbrukuma dalībnieku skaitu ir pretrunīgas ziņas – sākot ar nepilnu duci un beidzot ar 30 līdz 35 partizāniem, tajā skaitā lietuviešiem. Arī par kritušo partizānu skaitu dati nav precīzi, bet visbiežāk tiek minēti pieci.
Kaujā zaudējumus cieta arī sarkanie. Krita pieci istrebiķeļi, un nāvējošu ievainojumu guva virsnieks, kas komandēja PSRS armijas vienību, kura ieradās palīgā kolaboracionistiem.
Kritušie partizāni tikuši apglabāti mežā netālu no izpildkomitejas ēkas, taču gadsimta sākumā rīkotās ekspedīcijas laikā apbedījuma vietu nav izdevies atklāt.
1. Piezīme. Piemiņas akmenī minētais Broņislavs, iespējams, ir partizāns Arvīds Bīriņš.
2. Piezīme. Piemiņas akmenī iekaltais Alberta Kaminska dzimšanas gads acīmredzami ir kļūdains. A. Kaminska vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu sienā, kur kā viņa dzimšanas laiks norādīts 1921. gads. Patiesībā viņš dzimis 1920. gada 8. decembrī.
Papildināts: 01.02.2023.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 336.-337. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 182. lpp.; Bruņinieks, H. Nāvi mānot: Sēlijas – Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagasta – nacionālie partizāni 1944.-1952. gads. Rīga: Latvijas mediji, 2022. 84.-94., 383. lpp.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 262, 10.11.1997.; Brīvā Latvija, Nr. 56, 06.12.1997.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru