Priekules Lībju kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Jāņa Olas individuāls apbedījums

Atrodas Priekules Lībju kapos. 

Apbedīts 1941. gada 23. jūnijā lielinieku sagūstītais un nošautais Priekules nacionālo partizānu vienības robežsargu komandieris kapteinis Jānis Ola. Kapu sedz guleniski novietota granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

JĀNIS OLA
1889 – 1941 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Ola dzimis 1889. gada 29. decembrī Nīcas pagastā zemnieka ģimenē.

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis dažādās kājnieku daļās, paaugstināts par apakšvirsnieku. Jau Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada rudenī, komandēts uz Gatčinas praporščiku skolu, ko pabeidz nākamā gada martā. Pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku, kur ieskaitīts 3. rotā, bet jūlijā nosūtīts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku, kura sastāvā piedalās 1917. gada augusta atkāpšanās kaujās pie Rīgas. Taču vēl augustā slimības dēļ evakuēts uz toreizējo Petrogradu, kur gada beigās atzīts par nederīgu ierindas dienestam un piekomandēts Petrogradas kara intendantūrai, kas jūlijā tiek likvidēta kā “kontrrevolucionāra organizācija”. 

Augustā atgriezies Latvijā, kur apmeties Liepājā. Decembrī iestājies jaundibinātās Latvijas valsts milicijas dienestā, kur atradies līdz 1919. gada 28. janvārim, kad nosūtīts uz Latvieši atsevišķo (Kalpaka) bataljonu un ieskaitīts Neatkarības rotā. Piedalījies visās bataljona (vēlāk brigādes) kaujās līdz pat Rīgas atbrīvošanai. Sākot ar 29. maiju, dienestu turpinājis Rīgas jaunformējamos spēkos, bet vasaras vidū iecelts par Rīgas pilsētas komandantūras Dzīvokļu nodaļas priekšnieka vietnieku (vēlāk priekšnieku), bet rudenī kļūst par Rīgas stacijas militāro kontrolieri. Pēc tam iecelts par Apes robežkontroles punkta priekšnieku. No 1919. gada 15. novembra oficiāli nodots Robežsargu priekšnieka rīcībā kā distances priekšnieks. 1921. gada 18. martā atvaļināts virsleitnanta pakāpē. 1928. gadā atgriežas robežapsardzības spēku dienestā un tiek iecelts par Liepājas-Aizputes robežapsardzības apgabala 1. rajona priekšnieku. 1935. gada 6. aprīlī, robežapsardzību pārformējot par Robežsargu brigādi, Ola kļūst par 6. atsevišķās rotas komandieri Priekulē. 1937. gada novembrī paaugstināts par kapteini, ber 1940. gada 10. maijā pēc maksimālā vecuma sasniegšanas atvaļināts. 

Pēc atvaļināšanas vadījis savu saimniecību un strādājis par skolotāju. Domājams, ka pēc lielinieku organizētajām 1914. gada 14. jūnija deportācijām slēpies mežā. 

1941. gadā, sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Priekuli lielinieki atstāja jau pirmajā dienā, 22. jūnijā. Naktī uz 23. jūniju pilsētā ienāca nacionālie partizāni Olas un vietējā aizsarga Jāņa Lagzdoņa vadībā. Tomēr it kā benzīna trūkuma dēļ Priekulē atgriezušies vietējie kolaboracionisti partorga Kriša Ķera vadībā, kas vāji bruņotos partizānus izklīdinājuši. Ola sadursmē sagūstīts un pēc tam noslepkavots. Bēgot nošauts arī Lagzdons. Saskaņā ar citiem avotiem Ola kritis jau apšaudes laikā. Savukārt Lagzdons aizturēts jau pirmās lielinieki bēgšanas laikā un pie Skrundas noslepkavots. 

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 32. lpp.; Kurzemes Vārds, Nr. 14, 17.07.1941.; Kurzemes Vārds, Nr. 38, 14.08.1941.; Puķītis, Ž. To derētu atcerēties. Latviešu Strēlnieks, Nr. 2/3 (25/26), 1992. gada februāris/marts, 20. lpp.; Jēkabsons, Ē. Kad karš ienāca Latvijā. Latviešu Strēlnieks, Nr. 5 (28), 1992. gada maijs, 7. lpp.