svētdiena, 2021. gada 21. marts

Rīgas Lielajos kapos LKOK Oto Kūlmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Oto Kūlmanis. 

Vēsturiska atkāpe. Oto (arī Otto) Kūlmanis dzimis 1896. gada 5. jūnijā Rīgā. Beidzis reālskolu, iestājies Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, ieskaitīts Ņižņijnovgorodā izvietotajā 62. kājnieku rezerves pulkā, no kurienes nosūtīts uz Aleksandra karaskolu Maskavā. Pēc tās beigšanas ieskaitīts 175. Baturinas kājnieku pulkā, kura sastāvā cīnījies Rīgas frontē. 

Pēc lielinieku apvērsuma iestājies nelegālajā “Satversmes sapulces aizsardzības komitejā”, kuras uzdevumā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Dienvidkrievijā, Kijevā un Kaukāzā. Kad Ukrainu okupēja lielinieki, atgriezies Rīgā un turpinājis izglītību Baltijas tehniskajā augstskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Atsevišķās (studentu) rotas rindās piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. martā leitnants Kūlmanis piedalījās kaujā pret lieliniekiem uz Kalnciema ceļa pie Sarmas mājām jeb tā sauktajā Bataru kaujā (sk.). “Briesmu brīdī, kad ienaidnieka ķēdes mēģināja apiet mūsu rotu no kreisā spārna, Kūlmanis nodaļas priekšgalā metās lieliniekiem pretī un uzsāka tuvcīņu. Būdams smagi ievainots, palika ierindā līdz pēdējai iespējai, parādīja izcilu drosmi un ar savu piemēru iedvesmoja kareivjus. Pateicoties viņa pašaizliedzībai, ienaidnieks tika atsviests un kauja izšķirta mums par labu, turklāt tika iegūti 4 ložmetēji un daudz munīcijas”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Rīgas atbrīvošanas. No 1919. g. 22. maija virsleitnants. Pēc izveseļošanās no ievainojuma ieskaitīts IV (vēlāk VI) atsevišķajā bataljonā, kas vēlāk iekļauts 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā. 1921. gada 9. maijā ievainojumu dēļ atvaļināts. Invalīds, pilnīgi zaudējis darbaspējas. Piešķirta jaunsaimniecība Vecmoku muižā. Miris 1934. gada 30. oktobrī Rīgas pilsētas slimnīcā pēc operācijas. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 276.-277. lpp.; Lāčplēsis, Nr. 2, 11.11.1934. 48. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru