Atrodas Umurgas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Goba. 2008. gada 11. novembrī uz kapa uzstādīta tautiskā stilā kokā darināta piemiņas zīme, kurā iegrebts melnā iekrāsots teksts:
Lāčplēša
kara ordeņa kavalieris
KĀRLIS GOBA
Piemiņas zīme uzstādīta pēc novadpētnieces Aijas Baumanes iniciatīvas. 2016. gada 23. aprīlī Lielās talkas dienā kapavietu atkārtoti sakopa un labiekārtoja “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas un biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas biedri.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Goba dzimis 1898. gada 27. oktobrī toreizējā Pociema pagasta “Vecdzelvēs”. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada februārī iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada 29. martam dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, piedalījies kaujās pret landesvēru, kā arī citās 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 26. jūnijā pie Juglas kareivis Goba “kā rotas izlūks sadursmē ar pretinieka ķēdi pieņēma kauju, lai glābtu pārējos no negaidīta trieciena, un sekmēja vāciešu padzīšanu”. Savukārt 24. novembrī pie Plānupes “izlūkgājienā uzbruka ienaidnieka ložmetēja apkalpei un atņēma ieroci, kā arī daudz munīcijas”.
Savukārt pats Goba, kā to atstāsta viņa meita Lilija Vāle, savulaik apstākļus, kādos viņš izpelnījies augsto apbalvojumu, aprakstījis šādi: “Tēvs stāstīja, ka bija devies izlūkgājienā, nonācis tieši pie pretinieku bunkura un, ja ienaidnieki būtu sapratuši, ka latviešu karavīrs ir viens, bez palīgiem, tad viņš būtu nošauts. Bet manam tēvam ienācis prātā drosmīgi radīt iespaidu, ka kopā ar viņu ir vesels latviešu brīvības cīnītāju vads, un skaļi saukt: “Vads, sekot man!” Ienaidnieka armijas karavīri tiešām nodomājuši, ka viņiem tūlīt uzbruks daudzi latvieši, nevis tikai viens pats Kārlis. Tēvs esot uzsaucis, lai landesvērieši atdodot ieročus un munīciju, un vācieši tā arī darījuši. Rezultātā tēvs ne tikai izglābies no nāves, bet arī atbruņojis pretinieka karavīrus.”
No armijas Goba atvaļināts 1921. gada 26. martā. Zemkopis Pociema pagasta “Vecdzelvēs”. Kokbrāķeris valsts mežniecībā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1959. gada 1. janvārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 166. lpp.; Auseklis, Nr. 131, 13.11.2008.; Auseklis, Nr. 71, 22.06.2016.; nacionalaapvieniba.lv; Diena, 11.11.2011.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru