trešdiena, 2021. gada 17. februāris

Umurgas kapos LKOK Jāņa Spīguļa individuāls apbedījums

Atrodas Umurgas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Spīgulis. 2008. gada 11. novembrī uz kapa uzstādīta tautiskā stilā kokā darināta piemiņas zīme, kurā iegrebts melnā iekrāsots teksts: 

Lāčplēša
kara ordeņa kavalieris
JĀNIS SPĪGULIS
 

Piemiņas zīme uzstādīta pēc novadpētnieces Aijas Baumanes iniciatīvas. 2016. gada 23. aprīlī Lielās talkas dienā kapavietu atkārtoti sakopa un labiekārtoja “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas un biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas biedri. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Spīgulis dzimis 1899. gada 19. jūnijā Katvaru pagastā. Beidzis pagastskolu. Zemkopis savā pagastā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, Rīgas 6. kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem Rīgā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī uzbrukumā Āgenskalnam pa Mazo Nometņu ielu, kad “rota uzdūrās drāšu žogiem, [kareivis] Spīgulis brīvprātīgi pieteicās doties izlūkos un žogus iznīcināt. Neskatoties uz ložmetēju un šauteņu uguni, līdz ar citiem izlūkiem pārgrieza drātis, tā dodams iespēju rotai ieņemt pretinieka nocietinājumus un virzīties uz priekšu. Šīs cīņas laikā tika ievainots abās kājās un mugurā; viena kāja pēc tam amputēta”. 

Pēc Latvijas Neatkarības kara beidzis grāmatvežu kursus Rīgā, dzīvojis Katvaru pagastā, kur piešķirta jaunsaimniecība. Nodarbojies ar tirdzniecību Katvaru, vēlāk toreizējā Puikules pagastā, namsaimnieks Valmierā, aizsargs. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā pakļauts dažādām represijām, īpašums nacionalizēts. 1941. gada 12. jūnijā izdarījis pašnāvību. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 481.-482. lpp.; Auseklis, Nr. 131, 13.11.2008.; Auseklis, Nr. 71, 22.06.2016.; nacionalaapvieniba.lv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru