Atrodas Staiceles kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rihards Katlaps. Uz kapa tuvinieku uzstādīta kopīga neregulāras formas granīta piemiņas plāksne. 2017. gada 11. augustā tai blakus pa kreisi atklāta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
RIHARDA KATLAPS
1880. 08. 27. – 1959. 12. 3.
Veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa sadarbībā ar Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» Limbažu nodaļu. Plāksnes uzstādīšana finansēta no valsts budžeta.
Vēsturiska atkāpe. Rihards Katlaps dzimis 1880. gada 27. augustā Ķoņu pagasta “Andžiņās”. Pagastskolas izglītība. 1908. gadā beidzis viengadīgo Karkusas mežsaimniecības skolu.
1901. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Brestļitovskas cietokšņa smagās artilērijas baterijā. Piedalījies krievu-japāņu karā. 1906. gadā demobilizēts. Dzīvojis Pērnavas apriņķa Karkusas muižā, mežsargs.
Pirmā pasaules kara laikā atkārtoti iesaukts Krievijas armijā, dienējis artilērijā. Apbalvots ar Jura medaļu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. februārī Pērnavā, piedalījies kaujās pret landesvēru un bermontiešiem. 1919. gada novembrī, atrazdamies Vidzemes artilērijas pulka sastāvā, paaugstināts par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā pie Lodes stacijas dižkareivis Katlaps “kā artilērijas uguns koriģētājs ar sevišķu aukstasinību izpildīja savu uzdevumu, tā sekmēdams ienaidnieka nepārtrauktu apšaudi un tā baterijas sagrāvi”.
Atvaļināts 1920. gada 24. janvārī. Jaunsaimnieks Ipiķu pagasta “Jaunkubilos”, vēlāk mežsargs, virsmežsargs, dzīvojis Ipiķu pagasta “Priedniekos”. Strādājis Mazsalacas virsmežniecībā.
1944. g. rudenī devies uz Vāciju. Dzīvojis Mēklenburgā, darbu vadītājs mežniecībā līdz 1945. gada maijam.
Pēc Otrā pasaules kara uzdevies par Polijas pavalstnieku, nometināts Polijai piešķirtajās zemēs Austrumprūsijā.
1946. gada novembrī arestēts, nosūtīts uz filtrācijas nometni Piemaskavā. 1947. gada martā atbrīvots, atgriezies PSRS okupētajā Latvijā. Līdz 1948. gada novembrim koku brāķeris Mazsalacas mežniecībā, pēc tam mežsargs Valmieras rajona padomju saimniecībā (sovhozā) “Austrumi”. No 1957. gada 1. jūnija pensijā, dzīvojis Staicelē. Miris 1959. gada 3. decembrī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 241.
lpp.; aloja.lv, 15.08.2017.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru