Atrodas Staiceles kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Ārenss. Uz kapa 2017. gada 11. augustā uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
PĒTERIS ĀRENSS
1987. 07. 16 – 1950. 10. 6
Veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa sadarbībā ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Limbažu nodaļu. Plāksnes uzstādīšana finansēta no valsts budžeta.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Ārenss dzimis 1893. gada 16. jūlijā Jērcēnu pagastā. Drēbnieks.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Kaujās divreiz ievainots. Apbalvots ar Jura krustu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī Valkā, piedalījies visās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kaujās. Paaugstināts par seržantu, iecelts par vada pārzini.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī, kad pulka 4. rota cēlās pāri Daugavai, kaprālis Ārenss ar savu nodaļu “pirmais forsēja upi, ieņēma pozīcijas krastā, atsita lielākas pretinieka nodaļas uzbrukumu, tā dodams iespēju mūsu rotai bez zaudējumiem pārcelties pāri Daugavai un sākt sekmīgu uzbrukumu”.
Atvaļināts 1921. gada 1. februārī. Strādājis par drēbnieku Valmierā, pēc tam pārcēlies uz Staiceli. Jaunsaimniecību Rozēnu pagastā pārdevis. No 1937. gada dzīvojis Rozēnu pagasta “Marenos”.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1946. gada strādājis Staiceles papīrfabrikā. 1950. gadā gājis bojā nelaimes gadījumā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 47.
lpp.; aloja.lv, 15.08.2017.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru