Atrodas Mālpils kapos. GPS 57.006923, 24.969709
1933. gada jūnijā Mālpils un Sidgundas aizsargi ekshumēja 44 latviešu strēlnieku un Sibīrijas strēlnieku mirstīgās atliekas, kas bija izklaidus apbedītas Mālpils, Mores un Sidgundas pagastu teritorijā pēc 1917. gada 12. un 13. septembrī (30. un 31. augustā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) notikušajām kaujām.
Kritušo karavīru trūdi tika pārapbedīti Mālpils kapsētā jauniekārtotajos brāļu kapos, kas tika iesvētīti 1933. gada 11. jūnijā. Brāļu kapi veidoti kā trīspakāpju terase, un katrā no terasēm atrodas viena apbedījumu rinda.
Zināms, ka starp pārapbedītajiem ir 12 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka karavīri – vecākais apakšvirsnieks Eduards Blīgzne Pētera dēls, jaunākais apakšvirsnieks Žanis Bērziņš Jāņa dēls, jaunākais apakšvirsnieks Ādolfs Švēders Reinholda dēls, jefreitors Krišs Roze Jāņa dēls, strēlnieki Pēteris Kalniņš Jēkaba dēls, Ignats Pantalons, Kārlis Brille Kārļa dēls, Vikentijs Urbanovičs, Jānis Dombrovskis Jāņa dēls, Hermanis Zālītis Anša dēls, Jēkabs Eicenbergs Andreja dēls un Jānis Sīmanieks Mārča dēls.
Atpazīti arī divi 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri – virsleitnants Pampans un 3. rotas strēlnieks Mārcis Mellups Jēkaba d.
Starp kritušajiem ir arī kāds Bormanis un Rība, par kuriem sīkāku ziņu nav, kā arī kāds 6. Tukuma pulkam pieklīdis Kurzemes bēgļu zēns.
Brāļu kapos apbedīti arī divi Latvijas Neatkarības karā pie Plānupes kritušie Igaunijas 2. jātnieku pulka karavīri Jāns Leisners (Jaan Leisner) un Karls Stutermeisters (Karl Stuttermeister).
Sākotnēji brāļu kapos bija uzstādītas individuālas koka plāksnītes, ap apbedīto vārdiem vai norādi “nezināms strēlnieks”, taču atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā tās pazudušas.
1941. gadā brāļu kapos apglabāti arī trīs Mālpils nacionālie partizāni Eduards Ploriņš, Pēteris Purviņš un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Runiks, kas 4. jūlijā krita pie Ruikaskalna mājām sadursmē ar kādu atejošās sarkanās armijas vienību.
Piezīme. Kaujā pie Ruikaskalna mājām krita arī Sidgundas partizānu vienības karotājs un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ervīns Freimanis (tā laika presē kļūdaini minēts kā Leons), kas apglabāts Suntažu kapos (sk.).
1942. gada 4. jūlijā uz partizānu kapa atklāta piemiņas plāksne, kas atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, domājams, iznīcināta.
Komunistiskās okupācijas laikā, 1967. gada 9. maijā, brāļu kapos atklāta granīta piemiņas plāksne kritušajiem strēlniekiem, kurā iekalts teksts:
MŪŽĪGA PIEMIŅA 12 ARMIJAS LATVIEŠU STRĒLNIEKU 6. TUKUMA,
7. BAUSKAS PULKU UN 16. SIBIRIJAS STRĒLNIEKU
PULKA KARAVĪRIEM, KAS KRITUŠI CĪŅĀS PRET VĀCU
IEBRUCĒJIEM 1917. GADĀ MĀLPILS APKĀRTNĒ.
(Seko tas pats teksts krievu valodā, bet pēc tam – divās slejās izkārtoti kritušo vārdi.)
PODPORUČIKS JĀNIS PAMPANS JĒKABS
HINCENBERGS
PRAPORŠČIKS RĪBA JĀNIS
JANSONS
JĀNIS BĒRZIŅŠ PĒTERIS
KALNIŅŠ
ŽANIS BĒRZIŅŠ MĀRCIS
MELLUPS
EDUARDS BLĪGZNE JĀNIS
MUIŽNIEKS
BORMANIS IGNĀTS
PANTALOVS
KĀRLIS BRILLE KRIŠUS
ROZE
CESŪNAS JĀNIS
SĪMANIEKS
HEINRIHS DĪLEVIČS ĀDOLFS
ŠVEIDERS
JĀNIS DOMBROVSKIS HERMANIS
ZĀLĪTIS
VĪKENTIJS URBANOVIČS ZĒNS
ĪZAKS UN 17 NEZINĀMI.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1996. gadā brāļu kapos tika uzstādīts jauns piemiņas akmens 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Tajā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERIS
JĀNIS RUNIKS
PĒTERIS PURVIŅŠ
EDUARDS PLORIŅŠ
2019. gada 18. maijā tika iezīmēti abu Neatkarības karā kritušo igauņu karavīru apbedījumi, kuru precīza atrašanās vieta līdz šim bija zudusi. Tās atkal noskaidrojusi Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļa sadarbībā ar vietējiem novadpētniekiem. Pie brāļu kapiem uzstādīts informatīvais stends ar apbedījumu izvietojuma shēmu un īsu informāciju par kritušajiem.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Runiks dzimis 1895. gada 28. septembrī Skujenes pagastā. Beidzis draudzes skolu. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas Vidzemē ieniekot lieliniekiem, iesaistījies “zaļo” partizānu kustībā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī pie Bulduru tilta dižkareivis Runiks “viens no pirmajiem metās triecienā pāri tiltam, citus sev līdzi aizraudams; tika smagi ievainots ar sprāgstošu lodi”.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Zemkopis tēva mājās toreizējā Kosas pagasta “Kaņepēs”. Kosas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks.
Papildināts: 17.04.2023.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 287.-288. lpp.; Brīvā Zeme, Nr. 131, 15.06.1933.; Latviešu Strēlnieks, Nr. 12, 1934. gads, 28.-30. lpp.; LA.LV, 22.06.2019.; Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 98. lpp.; Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums. 1. sēj.: Paskaidrojuma raksts. Mālpils: 2008. 27. lpp.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941.; Tēvija, Nr. 151, 04.07.1942.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 457. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru