Atrodas Liepupes kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Raņķis. 2011. gada 22. jūnijā biedrības “Daugavas vanagi” Limbažu nodaļa, veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, uz kapa uzstādīja tipveida granīta piemiņas plāksni.
Vēsturiska atkāpe. Ernests Raņķis dzimis 1898. gada 26. jūnijā Rīgā. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Limbažos. Piedalījies visās (2.)5. Cēsu kājnieku pulka kaujās. 1919. gada novembrī Jelgavā ievainots.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājienā Miehovas un Jakušovas sādžu rajonā kaprālis Raņķis “ar savu ložmetēju apklusināja pretinieku, ieguva ložmetēju kaujas gatavībā un sekmēja 2 lielgabalu saņemšanu”.
Dienestu turpinājis arī pēc Latvijas Neatkarības kara, palicis savā pulkā kā instruktors.
Atvaļināts 1926. gada 23. decembrī. Piešķirta jaunsaimniecība toreizējā Tūjas pagasta “Lāčplēšos”, dzīvojis Rīgā.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā Tūjā. Miris 1978. gada 23. februārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 432.-433.
lpp.; Auseklis, Nr. 73, 28.06.2011.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru