Atrodas Rendas pagasta Mežzīļu kapos.
Dzimtas kapos apbedīta viena no trim Lāčplēša kara ordeņa kavalierēm sievietēm Līna Čanka-Freidenfelde. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā abpus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalsts teksts:
UZ
EŽIŅAS
GALVU
LIKU
SARGĀJ
SAVU
TĒVU
ZEMI
Zemāk iekalts teksts:
LĪNA
ČANKA
1893 – 1981
Abpus vārdam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA
KAVALIERE
LATVIEŠU
STRĒLNIEKU
KAPRĀLIS
2020. gadā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma
bataljona karavīri, sakopjot Čankas atdusas vietu, ap viņas dzimtas kapiem
uzstādījusi koka sētiņu.
Vēsturiska atkāpe. Līna Čanka-Freidenfelde dzimusi 1893. gada 5. novembrī Rendas pagasta “Mežzīlēs”. Zemkope.
Pirmā pasaules kara laikā, izmantojot mirušā vecākā brāļa Jāņa vārdu un dokumentus, brīvprātīgi iestājusies latviešu strēlnieku vienībās, ieskaitīta 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), piedalījusies visās tā kaujās. Paaugstināta par kaprāli. Apbalvota ar Jura krusta III un IV šķiru, kā arī ar Jura medaļas IV šķiru.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1915. gada 22. oktobrī pie Pavasara muižas Slokā ievainota, Čanka “atgriezās kaujaslaukā un turpināja cīņu zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns, līdz tika ievainota otrreiz”, no 1916. gada 1. aprīļa līdz 12. septembrim piedalījās visās kaujās Nāves salā, bet 1916. gada nogalē un 1917. gada sākumā Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kā vecākā sanitāre “pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī”.
Latvijas armijā iestājusies brīvprātīgi 1919. gada septembrī, dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā.
Atvaļināta 1920. gada maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Lielrendas muižā “Virsaišos”, kurus, nonākot finansiālās grūtībās, viņa pārdevusi un 1934. gadā nopirkusi mazāku saimniecību – Matkules pagasta “Kanneniekuss”. Savukārt 1937. gadā arī tos pārdevusi, iegādājoties vēl mazākas mājas – Milzkalnes pagasta “Laimas”. Taču drīzumā arī šī saimniecība pārdota un nopirktas “Eglītes” Zaļenieku pagastā.
Apbalvota arī ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Nacistiskās okupācijas laikā Jelgavā kopā ar dzīvesbiedru Ernestu Freidenfeldu Jelgavā atvērusi un vadījusi klubu-kantīni. Pirms atkārtotās komunistiskās okupācijas neveiksmīgi mēģinājusi bēgt uz Zviedriju, bet pēc tam atgriezusies dzimtajās “Mežzīlēs”.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, noticot, ka Mežsīlēs tiks izveidots viņai veltīts memoriālais muzejs, pārrakstījusi uz “muzeja veidotāju” vārda visus savus īpašumus, tostarp arī apbalvojumus, bet pati ievietota Ēdoles veco ļaužu pansionātā, no kura izbēgusi. Kādu laiku mitinājusies pie mākslinieka Jurģa Skulmes ģimenes, bet pēc tam devusies uz Reģes pansionātu, kur mirusi 1981. gada 9. jūnijā. Sākotnēji apbedīta Alsungas pagasta Lāču kapos, bet 1989. gada 8. aprīlī pārbedīta dzimtas kapuvietā blakus dzīvesbiedram Rendas Mežzīļu kapos.
Papildināts: 01.06.2023.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 120. lpp.; Par Latviju: Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena. Rīga: Latvijas mediji, 2020. 150.-154.lpp.; sargs.lv, 17.10.2020.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru