sestdiena, 2020. gada 19. decembris

Sunākstes baznīcas kapos LKOK Rūdolfa Okmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Viesītes pagasta Sunākstes baznīcas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Okmanis. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

RUDOLFS
OKMANIS
1894.2.V – 1976.21.XI
 

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Okmanis dzimis 1894. gada 2. maijā toreizējā Lašu pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis rezerves daļā. Pēc mācību komandas beigšanas piedalījies kaujās, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, iecelts par vada komandieri. 1917. gadā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. jūnijā Vecgulbenē, kur ieradies kā pārbēdzējs no Sarkanās armijas. Bijis vada komandieris 6. Rīgas kājnieku pulkā, kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas kontuzēts. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī pēc Šampētera ieņemšanas seržants Okmanis “ātri sakārtoja savu vadu un turpināja vajāt ienaidnieku, kas bija nostiprinājies Kandavas, Apūzes un Irlavas ielas stūros, ar izveicīgiem manevriem tos ielenca un veda vadu durkļu cīņā. Neskatoties uz spēcīgo vāciešu uguni, ieguva smago ložmetēju pilnā kaujas gatavībā, tā dodot iespēju seržantam Iņģevicam ieņemt ienaidnieka nocietināto māju, kur tika iegūts vēl otrs ložmetējs”. 

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. Jaunsaimnieks Sunākstes pagasta Ezerkroga mājās Nr. 3. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 369. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru