Atrodas Rīgā Esplanādē pie Elizabetes ielas posmā starp Skolas un Baznīcas ielu.
Pieminekļa būvniecības ideju sākotnēji izteicis Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, kam pievienojusies arī Aizsardzības ministrija, un 2002. gada 23. maijā Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja ministrijas ierosinājumu pieminekli uzstādīt Esplanādē. Līdz ar Romanovski un toreizējo aizsardzības ministru Ģirtu Kristovski ierosinājumu par pieminekļa celtniecību Esplanādē bija parakstījis arī mākslinieku savienības priekšsēdis Egīls Rozenbergs, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis, kā arī studentu korporāciju “Talavija” un “Selonija” pārstāvi.
Tā paša gada 27. septembrī notika Oskara Kalpaka pieminekļa fonda dibināšanas sanāksme. Fonda dibinātāji bija 25 fiziskas personas un sešas sabiedriskas organizācijas – studentu korporācijas “Selonija”, “Talavija”, “Talavijas” filistru biedrība, “Fraternitas Metropolitana” un “Vendia”, kā arī Mākslinieku savienība. Vēlāk biedrības dibinātājiem pievienojās arī korporācijas “Lettgallia” un “Fraternitas Latviensis”.
Tika uzsākta ziedojumu vākšana, un 2003. gada 4. martā tika izsludināts pieminekļa metu konkurss, nosakot, ka darbi iesniedzami līdz 15. maijam, un paredzot trim labākajiem projektiem attiecīgi 2000, 1200 un 1000 latu lielas godalgas. Kopumā tika iesniegti 18 meti, taču vērtēti tika tikai 15. Tie līdz 27. maijam bija aplūkojami Rīgas Latviešu biedrības nama Kamīna zālē. Žūrija Ģ. Kristovska vadībā izlēma godalgot četrus no iesniegtajiem darbiem. Pirmo godalgu saņēma tēlnieka Gļeba Panteļējeva un arhitekta Andra Veidemaņa projekts “Pret straumi”, par otru labāko tika atzīts mākslinieka Aigara Bikšes un arhitektes Ilzes Liepiņas darbs ar devīzi “Kalpaka kareivji”, bet trešā godalga tika sadalīta starp tēlnieces Intas Bergas, arhitekta Jura Laša un arhitekta Kristapa Šulca projektu “Gaisma” un tēlnieka Ojāra Feldberga un arhitekta Jura Paegles metu “Caur zobenu saule lēca, caur zobenu brīvi mēs”.
Jūlijā žūrijas izvēli apstiprināja arī Kalpaka pieminekļa fonda valde, uzticot pieminekļa veidošanu G. Panteļējevam, kas līdzdarboties pieaicināja arī grafiķi Jāni Reinbergu un dizaineru Viesturu Staņislavski. Drīzumā tika uzsākta pieminekļa projektēšana, bet 13. novembrī izraudzītajā vietā tika uzstādīts tā makets, kuru tur varēja aplūkot divas dienas.
Taču 2004. gada martā iebildumus pret pieminekļa uzstādīšanu Esplanādē izteica Rīgas domes Vides departaments, kas norādīja, ka tā esot “priekšlaicīga”, jo vispirms būtu jāveic “nopietni darbi ceļu un laukumu rekonstrukcijā, inženierkomunikāciju un strūklaku rekonstrukcijā, apstādījumu rekonstrukcijā un vēsturiskā stādījumu ritma saglabāšanā”. Turklāt parkā jau atrodoties Raiņa, Jaņa Rozentāla un Barklaja de Tolli pieminekļi. Tomēr domes Vides komiteja 9. marta sēdē departamenta iebildumus noraidīja, bet 16. jūnijā pieminekļa uzstādīšanai piekrita arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.
Sākotnēji bija iecerēts pieminekli atklāt 2005. gada 11. novembrī, taču to aizkavēja pieminekļa laukuma izbūves projekta saskaņošana, kas ievilkās līdz pat decembrim. Laukuma labiekārtošanas darbus, kurus veica uzņēmums “Mīts”, bija iespējams uzsākt tikai nākamā gada martā, bet jūnija pirmajā pusē tika veikta paša pieminekļa montāža.
Piemineklis tika atklāts 2006. gada 22. jūnijā, varoņu dienā. Tas sastāv no melnā Somijas granītā veidotas pamatnes, virs kuras paceļas tēraudā darināts trijstūris, kas simboliski attēlo naidīgās straumes viļņus šķeļošu zobena smaili.
.jpg)
Tēraudā iegravēts J. Reinberga izstrādātais O. Kalpaka portrets.
Pamatnes priekšpusē pa kreisi iekalts teksts:
PULKVEDIM
OSKARAM KALPAKAM
LATVIJAS ARMIJAS PIRMAJAM KOMANDIERIM
Savukārt pa labi iekaltas dzejnieka Andreja Eglīša rindas:
KO VARU VĒL TEV, TĒVZEME,
PAR SIRDI VAIRĀK DOT… A.
EGLĪTIS
Pieminekļa pamatnē izmantoti 16 īpaši kvalitatīva Somijas melnā granīta ("Arctic Black") bloki, kuru kopējais svars sasniedz aptuveni 80 tonnu. Tos no savām akmeņlauztuvēm piegādāja somu uzņēmums "Peipohjan Kiviveistamo Oy", kas savulaik parūpējies par izejmateriālu arī Rīgas Brīvības piemineklim. Bloku galīgo apstrādi veicis uzņēmums "Akmens apstrādes centrs AKM" Ķekavā.
Piemineklis izmaksājis 147 000 latu, kas segti no ziedojumos iegūtajiem līdzekļiem, turklāt aptuveni 70% no šīs summas saziedojuši trimdā dzīvojošie latvieši.
Savukārt pieminekļa laukuma izbūvei, kuru uzraudzīja būvinženieris Ēriks Zīverts, 301 840 latus atvēlējusi Aizsardzības ministrija, bet 74 808 latus – Rīgas dome.
Kalpaka pieminekļa fonds monumentu dāvinājis Rīgas pilsētai, un tas atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā.
Papildināts: 24.10.2020.
Avoti: Spārītis, O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga: Nacionālais apgāds, 2007. 143. lpp.; Oskars Kalpaks: Veltījums Latvijas simtgadei. Sast.: Dambītis, K. Rīga: Jumava, 2018. 161. lpp.; Latvija Amerikā, Nr.22, 01.06.2002.; Brīvā Latvija, Nr. 41, 26.10. 2002.; Latvija Amerikā, Nr. 11, 15.03.2002.; Latvijas vēstnesis, Nr. 77, 23.05.2003.; Latvija Amerikā, Nr. 21, 24.05.2003.; Latvija Amerikā, Nr. 23, 07.06.2003.; LETA, 26.06.2003., 13.11.2003., 08.03.2004., 09.03.2004., 16.06.2004., 30.10.2005., 07.12.2005., 14.12.2005., 27.03.2006., 16.06.2006.; Brīvā Latvija, Nr. 12, 19.03.2005.; rigaspieminekli.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru