Atrodas Ķekavas pagastā Spieķu kalnā. GPS 56.80807, 24.29359
1916. gada jūlija kauju laikā daļu 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk) pulka kritušo apbedīja Spieķu kalnā. 1937. gada 19. jūnijā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka sekcija organizēja talku, kurā līdz ar vecajiem strēlniekiem piedalījās arī vietējie iedzīvotāji. Tās laikā uz Spieķu kalnu tika pārvestas aptuveni 50 kritušo mirstīgās atliekas, kas iepriekš bija apglabātas izklaidus Ķekavas apkārtnē kādreizējo kauju laukos. Jauniekārtotie brāļu kapi, kas iezīmēti ar lielu koka pagaidu krustu, tika oficiāli iesvētīti tā paša gada 4. jūlijā.
Precīzs apglabāto latviešu strēlnieku skaits šajos brāļu kapos nav zināms, taču almanahā “Latviešu Strēlnieks” minētie 400, domājams, ir pārspīlējums. Tajā pašā laikā tiek lēsts, ka līdz ar 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona kritušajiem Spieķu kalnā apbedīti arī 400 līdz 450 krievu vienību karavīri.
Interesanti, ka brāļu kapu teritorija bija atzīta par lauksaimnieciski apstrādājami zemi un iemērīta “Vecvilžu” jaunsaimniecībai, kuras saimnieks jau bija iecerējis to apart, taču ar toreizējā zemkopības ministra Jāņa Birznieka atbalstu Latviešu veco strēlnieku biedrībai izdevies panākt šī zemes gabala atsavināšanu un nodošanu Brāļu kapu komitejas pārziņā.
Bija iecerēts brāļu kapos uzstādīt arī pieminekli, taču līdz komunistiskajai okupācijai to izdarīt nepaspēja.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1963. gadā pēc veco latviešu strēlnieku iniciatīvas Spieķu kalna brāļu kapos tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne, taču jau 1977. gadā it kā sliktā pievedceļa dēļ toreizējā Ķekavas ciema izpildkomiteja izlēma kapus likvidēt un tur apglabātos strēlniekus pārapbedīt netālu esošajos Trušeļu brāļu kapos (sk.). Daļa mirstīgo atlieku tā paša gada 26. oktobrī arī tika pārapbedīta, taču ekshumēšana tika izdarīta ļoti pavirši, un pēc tam, veicot zemes apstrādi bijušo brāļu kapu vietā ierīkotajā laukā, bieži tika uzarti cilvēka kauli.
Vienlaikus ar pārapbedīšanu uz Trušeļu brāļu kapiem tika pārnesta arī piemiņas plāksne.
Sākoties atmodai, Kultūras fonda Ķekavas kopa vēlējās brāļu kapus atjaunot, taču vietējās varasiestādes tam nepiekrita. Tomēr tika atļauts netālu esošajā birzītē uzstādīt piemiņas akmeni, iezīmējot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona kādreizējās pozīcijas.
Šī piemiņas zīme tika atklāta 1989. gada 29. jūlijā. Rupji apstrādātajā neregulāras formas laukakmenī iekalts teksts:
ŠEIT ATRADĀS
I. DAUGAVGRĪVAS
LATVIEŠU
STRĒLNIEKU
BATALJONA
POZĪCIJAS
1916. GADA JŪLIJA KAUJĀS
Tieši blakus piemiņas zīmei saskatāma vēl kādreizējā ierakumu līnija, kā arī apskatāms sadauzīts betona šaujamtornis.
1990. gada vasarā Brāļu kapu komiteja (BKK) Spieķu kalnā organizēja kontroles izrakumus, kuros tika konstatēts, ka tur joprojām atrodas kritušo karavīru apbedījumi. Tā paša gada 15. jūlijā izpostītie brāļu kapi tika no jauna iezīmēti, tajos atklājot liela izmēra koka krustu. Ar toreizējās Rīgas rajona deputātu padomes 17. jūlija lēmumu Spieķu kalna brāļu kapi tika atkal iekļauti aizsargājamo pieminekļu sarakstā, tomēr turpmākās zemes reformas gaitā kapu teritorija netika nodalīta no tos aptverošā īpašuma.
2015. gadā BKK Spieķu kalna brāļu kapos organizēja jaunus izrakumus, kurus laikā no 16. līdz 18. oktobrim veica meklēšanas vienība “Leģenda”. Izrakumu gaitā tika atrastas 77 kritušo mirstīgās atliekas, kas 5. novembrī ar militāru godu tika pārapbedītas latviešu strēlnieku brāļu kapos pie Trušeļu mājām (sk.).
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 278.-279 lpp.; Latviešu Strēlnieks, Nr. 16, 1937/38. gads, 29. lpp.; Strazdiņa V. Ķekavas novads: Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas. Rīga: Jumava, [2015]. 216.-220. lpp.; Rīgas Balss, Nr. 173/174, 28.07.1989.; Latviešu Strēlnieks, Nr. 8 (19), 1991. gada augusts, 8. lpp.; Skaties.lv, 30.10.2015.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru