Atrodas Ķekavas pagastā Ķekavas–Jaunjelgavas vecā ceļa malā pie Trušeļu (arī Ramiņu un States) mājām. GPS 56.82569, 24.26493
Apbedīti 96 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) karavīri. Lielākā daļa no tiem krituši 1916. gada jūlija kaujās. Kā savos memuāros vēlāk raksta toreizējais bataljona komandieris kapteinis (vēlāk ģenerālis) Rūdolfs Bangerskis, jau pirms jūlija kaujām viņš bija iecerējis šajā vietā kopējos brāļu kapos apglabāt iepriekš Ķekavas apkārtnē kritušos un izklaidus apbedītos bataljona karavīrus. Vēl 13. jūlijā (30. jūnijā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) pat paspējuši paredzēto kopējo kapavietu iezīmēt ar milzu koka krustu, taču tajā pašā dienā saņemta pavēle par gatavošanos jaunam uzbrukumam un sekojošās jūlija kaujas, kurās bataljons cieta jaunus ļoti smagus zaudējumus (105 kritušie un 37 bez vēsts pazudušie), lika atteikties no sākotnējās ieceres pārapbedīt vienviet visus kaujas laukā apglabātos.
1930. gada 29. maijā brāļu kapos tika atklāts pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta veidots šūnakmens piemineklis. To vainago šūnakmens lode, kurā iestrādāts pusotru metru augsts dzelzs krusts, kas sākotnēji ticis gatavots Tērbatā, Igaunijā, latviešu strēlnieku brāļu kapos uzstādītajam piemineklim (sk.).
Pieminekļa priekšpusē esošajā nišā iestrādāta smilšakmens plāksne, kurā iegrebts teksts:
PASAULES KARĀ
1916. GADĀ
JŪLIJA KAUJĀS
KRITUŠO 96
1. DAUGAVGRĪVAS
LATV. STRĒLN. BAT.
VARONĪGO KARA-
VĪRU MŪŽĪGAI
PIEMIŅAI
LAI TAUTA JŪT
ŠE STAIGĀJOT
DZĪVS KAS PAR
BRĀĻIEM NOMIRT
PROT
Pieminekli uzstādījusi Brāļu kapu komiteja, izmantojot valsts piešķirto finansējumu.
Brāļu kapus ieskauj pazems zemes valnis, kurā iepretī piemineklim simboliskus vārtus iezīmē no šūnakmens blokiem mūrēti kubi.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1977. gadā brāļu kapos pārapbedīja dažu to Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu un krievu karavīru mirstīgās atliekas, kas iepriekš bija apglabāti Spieķu kalnā (sk.).
Uz Trušeļu brāļu kapiem no Spieķu kalna pārnesta arī granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:
BRĀĻU KAPS
KRITUŠO LATVIEŠU STRĒLNIEKU
UN KRIEVU PULKU KARAVĪRIEM
KURI 1. PASAULES KARĀ
CĪNĪJĀS PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM.
(Seko tas pats teksts krievu valodā.)
Vēl 77 kritušo mirstīgās atliekas no Spieķu kalna brāļu kapiem (sk.) Trušeļu brāļu kapos tika pārapbedītas 2015. gada 5. novembrī.
Papildināts: 03.09.2020.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 277.-278 lpp.; Bangerskis, R. Mana mūža atmiņas. 1. sēj. Kopenhāgena: Imanta, 1958. 342.-343. lpp. Latvijas Kareivis, Nr. 110, 17.05.1930.; Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem. I daļa. Sast. Prande, A. Rīga: Brāļu kapu komiteja, 1926. 20. lpp.; Skaties.lv, 30.10.2015.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru