1939. gada 13. augustā Gārsenē iepretī toreizējam
pagastnamam bija paredzēts atklāt piemiņas zīmi par godu Augškurzemes
atbrīvošanai no lieliniekiem, taču 12. augustā prese ziņoja, ka pasākums
atlikts uz nenoteiktu laiku. Par šī lēmuma iemesliem informācijas pagaidām nav.
Nav arī ziņu par jau gatavās piemiņas zīmes turpmāko likteni, taču domājams, ka
līdz komunistiskās okupācijas sākumam piemineklis tā arī netika uzstādīts un
atklāts.
Zināms, ka piemiņas zīme pēc arhitekta Aleksandra
Birzenieka meta kalta brāļu Blumbergu akmeņkaļu darbnīcā Jēkabpilī. Vienā pusē
piemiņas zīmei bijusi attēlota Augškurzemes partizānu pulka emblēma un iekalts
teksts: “No zobena saule lēca”, bet otrā pusē iekalts teksts: “No šīs vietas
1919. g. 16. maijā Augškurzemes partizānu pulks sāka Augšzemes atbrīvošanu.”
Piemiņas zīmes izgatavošanu organizēja un tam
nepieciešamos līdzekļus vāca pagasta vēsturisko vietu atzīmēšanas komiteja
pagasta vecākā Jāņa Indāna vadībā (nejaukt ar Augškurzemes partizānu pulka
komandieri un vēlāko ģenerāli Jāni Indānu).
Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1995. gada
25. februārī, atzīmējot Augškurzemes partizānu pulka komandiera Jāņa Indāna
100. dzimšanas dienu, pie bijušā pagastnama (tagad pasts) atklāja melna granīta
piemiņas plāksni (61 x 86 x 3 cm), kurā zem bronzā lieta Lāčplēša kara ordeņa
atveidojuma iekalts teksts:
ŠAJĀ VIETĀ 1919. 19.
V SAVU KAUJU CEĻU
SĀKA AUGŠKURZEMES
ZAĻIE PARTIZĀNI
KURU PULKU IZVEIDOJA
UN KOMANDĒJA
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS –
VĒLĀK LATVIJAS
AVIĀCIJAS ĢENERĀLIS
JĀNIS INDĀNS
* 1895 GĀRSENES “INDĀNOS”
† 1941 NOŠAUTS MASKAVĀ
Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš
Piemiņas plāksne izgatavota par ASV dzīvojošās J. Indāna
mazmeitas Astras Indānes ziedotajiem līdzekļiem. Savu atbalstu sniedzis arī
Latvijas Kultūras fonds.
Vēsturiska atkāpe: Jānis Teodors Indāns dzimis 1895. gada
28. februārī Gārsenes pagasta Indānos zemkopja ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Kazaņā beidzis
Viļņas ķīmiski tehnisko vidusskolu, sācis studijas Harkovas Tehnoloģiskajā
institūtā, taču 1. jūnijā iesaukts Krievijas armijā. Oktobrī beidzis
Petrogradas tehnisko artilērijas skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Dienējis
5. armijas štāba artilērijas daļā, piedalījies kaujās Ziemeļrietumu frontē,
ticis ievainots un kontuzēts. 1917. gada septembrī paaugstināts par
podporučiku. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru.
1918. gada februārī Daugavpilī kritis vācu gūstā.
Decembrī atgriezies Latvijā un apmeties Gārsenē. Janvārī Indānu apcietinājuši
lielinieki. No apcietinājuma atbrīvots martā, bet aprīlī mobilizēts Sarkanajā
armijā, no kuras jūnijā dezertējis un atgriezies tēva mājās. Sācis ap sevi
pulcēt partizānus, apvienojot sīkās un izkliedētās grupiņas organizētā vienībā.
13. jūnijā saņēmis piekrišanu savai darbībai no Lietuvas armijas komandiera; šo
dienu pats Indāns uzskatījis par datumu, kad viņš uzsācis dienestu Latvijas
armijā. Vadīdams savu ap 600 vīru lielo grupu kaujās, kopā ar lietuviešiem
padzinis lieliniekus no Daugavas kreisā krasta. 1919. gada 6. augustā partizānu
vienība ieskaitīta 3. Jelgavas kājnieku pulkā un Indāns iecelts par 3.
bataljona komandieri. Šajā laikā izpildījis arī Ilūkstes apriņķa komandanta
pienākumus. Bermontiešu uzbrukuma laikā cīnījies kā izlūku bataljona
komandieris. Paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. gada 16. aprīļa.
Ar LKO apbalvots par to, ka 1919. gada maijā-jūnijā, “kad
Augškurzeme vēl bija dziļā lielinieku aizmugurē, I. pēc savas personiskās
ierosmes apvienoja tur darbojošos atsevišķos partizānu pulciņus un ar savu
vienību pastāvīgi traucēja ienaidnieka apgādi ar munīciju un pārtiku, tā
piespiežot lieliniekus atkāpties aiz Daugavas”.
1920. gada janvārī iestājies kara aviācijas skolā, kuru
beidzis jūnijā, kļūstot par lidotāju un aviācijas novērotāju. Eskadriļas
komandieris Aviācijas divizionā, vienlaikus studējis Latvijas Universitātes
Mehānikas fakultātē, bet vēlāk (1930.-1932. gadā) studējis arī Latvijas
Universitātes Tiesību zinātņu nodaļā. 1922. gada septembrī iecelts par
Aviācijas diviziona komandiera palīgu, bet 1923. gada oktobrī – par aviācijas
skolas priekšnieku. 1925. gada 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu,
1930. gada 18. novembrī – par pulkvedi. 1928.-1929. gadā kara atašejs Lietuvā,
vēlāk atkal savā amatā aviācijas skolā. No 1934. gada izpildījis arī civilās
aviācijas inspektora pienākumus. 1935. gada augustā iecelts par Aviācijas pulka
komandieri, no 1937. gada civilās aviācijas inspektors Tehniskās divīzijas
pārvaldē. 1938. gadā iecelts arī par sakaru virsnieku Aizsargu aviācijas
rīcībā. Latvijas aizsargu biedrības valdes loceklis. 1927.-1928. gadā žurnāla
“Aizsargs” redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura
ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķiras 3.
pakāpi, Igaunijas Ērgļa krusta III šķiru, Somijas Baltās rozes ordeņa III šķiru
un Zviedrijas Šķēpa ordeņa III šķiru.
Piešķirta jaunsaimniecība Gārsenes muižā. 1924. gadā pēc
Indāna ierosmes uzcelts piemineklis Augškurzemes partizāniem Asarē (sk.), bet
1932. gadā pēc viņa iniciatīvas atklāts otrs piemineklis partizāniem Bebrenē
(sk.).
Jau pirmās komunistiskās okupācijas laikā 1940. gada
augustā paaugstināts par ģenerāli un 21. augustā iecelts par armijas aviācijas
priekšnieku, taču novembrī no armijas atvaļināts. 1941. gada 14. martā
arestēts, deportēts uz Krieviju, kur par “palīdzības sniegšanu starptautiskajai
buržuāzijai”, pretpadomju “propagandu un aģitāciju”, kā arī par “aktīvu cīņu
pret strādnieku šķiru” (KPFSR kriminālkodeksa 58-4., 58-10. un 58-13. pants).
piespriests nāvessods.1941. gada 18. jūlijā nošauts Maskavas Butirku cietumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru