Dvietē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Dvietes centrā.

Atklāts 2010. gada 10. jūlijā. Piemiņas akmens veltīts Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotai. Tā idejas autors ir Nacionālo partizānu apvienības biedrs Gunārs Blūzma, kas izstrādājis arī piemiņas zīmes metu. Piemiņas akmeni darinājis Jersikas akmeņkalis Imants Laizāns. Tajā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes attēlojuma iekalts teksts:

LATVIJAS TĒVZEMES SARGU (PARTIZĀNU) APVIENĪBAS

ILŪKSTES PARTIZĀNU PULKA DVIETES ROTAI

1945. g. 27./28. SEPTEMBRĪ

NACIONĀLIE PARTIZĀNI IEŅĒMA DVIETI

UN UZ LAIKU PĀRTRAUCA

PADOMJU OKUPĀCIJAS VARU

Foto: 11.11.2021., Uģis Druva

Piemiņas akmens labajā malā blakus krusta zīmei iekalts teksts:

PAR

TEVI

TĒVU

ZEME

Foto: 11.11.2021., Uģis Druva

Vēsturiska atkāpe. Pirmās nacionālo partizānu grupas Dvietes pagastā sāka veidoties jau 1944. gada rudenī, tūlīt pēc Sēlijas nonākšanas atkārtotās komunistiskās okupācijas varā. Par savu bāzēšanās rajonu partizāni izraudzījās mežus Dvietes pagasta ziemeļu daļā. Šajā plašajā mežu masīvā patvērumu rada ne tikai dvietieši, bet arī Bebrenes un Rubenes pagasta pilsoņi, kā arī vīri no Latgales Daugavas pretējā krastā. Sākotnēji partizāni pārsvarā slēpās un aktīvu darbību neuzsāka. Mērķtiecīgāka nacionālo partizānu grupu organizēšanās sākās 1945. gada pavasarī, kad aprīlī bijušais Latvijas armijas virsnieka vietnieks Otto Sudrabiņš no Dvietes, Rubenes un Bebrenes pagastu partizānu grupām izveidoja rotu, kura sastāvēja no četriem vadiem – 1. Dvietes vadu komandēja bijušais aizsargs Staņislavs Tamanis; 2. Dvietes-Pilskalnes vadu – bijušais leģionārs Francis Beļķēvičs; 3. Bebrenes vadu – bijušais Latvijas robežsargs, dvietietis Donats Ķeiris, bet 4. Dunavas vadu – Antons Baranovskis-Platkanis.

1945. gada jūnijā Dvietes un Rubenes pagasta partizāni veica pirmo nopietnāko bruņoto uzbrukumu okupācijas varas pārstāvjiem, kas vēstures literatūrā tiek dēvēta par Jadvigovas kauju. Naktī uz 17. jūniju Dvietes un Bebrenes pagastu miliču un iznīcinātāju grupa desmit vīru sastāvā devās uz Dvietes pagasta Ružusalu nolūkā sagūstīt divus partizānus – Donatu Ķeiri un Kazimiru Krikšjāni, kas saskaņā ar viņu rīcībā esošo informāciju bieži nakšņojot savās mājās. Gadījumā, ja partizānus neizdotos atrast, bija uzdots saskaņā ar okupantu ierasto praksi kā ķīlniekus arestēt viņu tuviniekus. Taču vietējie partizānus bija brīdinājuši, un 17.jūnija rītā, kad ieradās miliči un iznīcinātāji, mājas bija tukšas. Miličiem izdevās aizturēt tikai nejauši sastapto Donata Ķeira brāli Konstantīnu, un viņi trīs pajūgos devās atpakaļ uz Dvieti. Tikmēr partizāni ceļa pagriezienā uz Jadvigovas muižiņu bija ierīkojuši slēpni, no kura tiem uzbruka. Pēc neilgas, taču intensīvas apšaudes astoņi no vietējiem kolaboracionistiem krita. Paglābās tikai divi iznīcinātāji, kas bija palikuši iepakaļ no galvenās grupas, jo vēlējās pie kāda no vietējiem saimniekiem iebaudīt pašdarināto degvīnu. Jāpiezīmē, ka neviens no šķūtniekiem vai apcietinātajiem kaujas laikā necieta. Kā stāsta paši dvietieši, pēc šīs kaujas vietējie kolaboracionisti kādu laiku šajā apkārtnē nav rādījušies.

Partizāni Ilūkstes apriņķī turpināja organizēties. Jūnijā bijušais Latvijas armijas virsnieka vietnieks Staņislavs Urbāns izveidoja Ilūkstes partizānu pulku, kas teritoriāli aptvēra visu Ilūkstes un daļēji arī Jēkabpils apriņķi. Pulks sastāvēja no trīs bataljoniem. 1. bataljonā ietilpa Dvietes rota, un par tās komandieri tika iecelts bijušais leģionārs Jānis Stūriška. Rota sastāvēja no diviem vadiem. Par vada komandieriem īsāku vai ilgāku laiku bijis Donats Ķeiris, Francis Beļķēvičs, Staņislavs Tamanis, Jānis Ancāns. Rotas sastāvs pastāvīgi mainījās, un līdz šim izdevies apzināt 70 tās bijušos dalībniekus, gan vīriešus, gan sievietes.

1945. gada augustā Ilūkstes partizānu pulks tika iekļauts Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) Apvienības 2. divīzijas sastāvā. Šīs partizānu organizācijas vienības darbojās Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Madonas apriņķī. Mēneša beigās Dvietes pagasta Igērkļa mežā Ilūkstes pulka partizāni, kopskaitā ap 200 cilvēku, klātesot arī grupai lietuviešu nacionālo partizānu, deva zvērestu, solot uzticību “Dievam un Tēvzemei – nacionāli neatkarīgai demokrātiskai Latvijai”.

Vēl viena nozīmīga epizode Dvietes partizānu darbībā attiecas uz 1945. gada rudeni, kad saskaņā ar Ilūkstes partizānu pulka vadības izstrādāto plānu naktī uz 28. septembri tika ieņemta Dviete. Šajā operācijā piedalījās Dvietes rotas un pulka štāba rotas apvienotā grupa 25 vīru sastāvā. Uzbrukumu partizāni sāka pusnaktī, pārgriežot sakaru līnijas ar Ilūksti un Bebreni. Pēc tam tika ieņemta Dvietes izpildkomiteja, milicijas iecirknis, bloķēta tuvākā iznīcinātāja Vuškāna māja un rekvizētas veikalā esošās preces. Operācijas laikā partizāni zaudējumus necieta, bet tika nošauts viens iznīcinātājs.

Tomēr zūdot cerībām un drīzu karu starp PSRS un Rietumiem, liela daļa Ilūkstes pulka partizānu 1945. gada beigās un 1946. gada sākumā legalizējās. Līdz ar to arī Dvietes rota kā vienība pārtrauca pastāvēt. Neskatoties uz to, partizānu karš Dvietes apkārtnē turpinājās, mežā dodoties citiem vīriem, kā arī atgriežoties daļai no tiem partizāniem, kas iepriekš bija legalizējušies. Pēdējais nacionālais partizāns no Dvietes Viktors Smelters legalizējās tikai1955.

Papildināts: 18.02.2022.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 354. lpp.; Marcinkeviča, V. Piemiņas akmens atklāšana. Ilūkstes Novada vēstis, Nr. 6, 2010. gada jūlijs, 4. lpp. Viļims, J. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Ilūkstes partizānu pulka Dvietes rotas vēsture. Ilūkstes Novada vēstis, Nr. 6, 2010. gada jūlijs, 4. lpp.