Atrodas Drabešu pagastā Vidzemes šosejas 74. kilometrā
(apmēram kilometru aiz Ieriķiem), braucot no Rīgas, ceļa labajā pusē iepretī
Birzīšu mājām.
Apbedīts 1919. gada jūnijā kritis latviešu karavīrs, kas
šajā vietā tika atrasts pēc Cēsu kaujās sakautā landesvēra atkāpšanās. Ar laiku
kapavieta tika aizmirsta un pamesta nekopta, līdz pagājušā gadsimta trīsdesmito
gadu sākumā kāds ap to uzcēla sētiņu. 1934. gada 6. maijā Meža dienu laikā uz
nezināmā karavīra kapa atklāts piemineklis, ko vietējā šūnakmenī pēc paša meta
darinājis Cēsu virsmežniecības Drabešu mežniecības mežsargs, 10. Cēsu aizsargu
pulka aizsargs un Ieriķu dzirnavu īpašnieks Alfrēds Kaņeps. Pašdarināto
pieminekli viņš vienlaikus veltījis savam vecākajam brālim Mārtiņam Kaņepam,
kas bez vēsts pazudis Pirmā pasaules kara laikā, karodams latviešu strēlnieku
formējumu sastāvā.
Aptuveni pusotru metru augstajā piemineklī iekalta
uzlecoša saule ar trīs stariem, kas simbolizē Kurzemi, Latgali un Vidzemi, bet
zem tās – lejupvērsts zobens. Pieminekļa atklāšanas dienā ap kapa vietu
iestādīts arī eglīšu dzīvžogs un aptuveni 30 liepiņas.
Komunistiskās okupācijas laikā tas vairākkārt ticis
nogāzts, bet 1984. gadā pazuda pavisam. Tomēr vietējie un garāmbraucēji
apbedījuma vietā turpināja regulāri likt ziedus. Lai to novērstu, okupācijas
varasiestādes nozāģēja piemiņas vietai apkārt esošās egles, kas līdz tam
kalpoja kā orientieris kapa atrašanai. Taču Cēsu rotkalis Daumants Kalniņš
iegaumēja apbedījuma vietu, nomērojot ar soļiem tās attālumu līdz zīmīgākajiem
apkārtnes objektiem.
Sākoties Atmodai, 1988. gada 7. maijā, kad Latvijas
Kultūras fonds (LKF) rīkoja Latvijas vispārējo kapu talku, D. Kalniņš kopā ar
Santu Rīderi veica nezināmā karavīra kapa sakopšanu un ap to iestādīja jaunas
eglītes, bet 1988. gada vasarā apbedījuma vieta tika iezīmēta, uzstādot pagaidu
piemiņas zīmi.
1988. gada 14. jūlijā Cēsu vēstures un mākslas muzejā
notika tikšanās ar LKF Kritušo karavīru piemiņas kopšanas grupas aktīvistiem,
un tās laikā tika apspriesta Cēsu rajonā nopostīto un bojāto Neatkarības kara
pieminekļu atjaunošana. Gandrīz četras stundas ilgajā sanāksmē, kurā piedalījās
aptuveni 150 cilvēki, tika nolemts kā pirmo no iznīcinātajiem monumentiem
atjaunot nezināmajam karavīram veltīto pieminekli pie Ieriķiem.
Jaunā pieminekļa kalšanas darbus uzņēmās tēlniece Maija
Baltiņa, kas to veica kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Andreju Jansonu viņa tēva
tēlnieka Kārļa Jansona dzimtas mājās “Siļķēs” pie Cēsīm iekārtotajā darbnīcā.
Atjaunotais piemineklis atklāts 1988. gada 11. novembrī. Atklāšanas
ceremonijas laikā pārvalku no restaurētā pieminekļa noņēma 1985. gadā mirušā A.
Kaņepa dēls Jānis Kaņeps.
Foto: 24.11.2022., Aldis Jordans
Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna
Jaunais piemineklis, kas kļuva par pirmo Atmodas laikā no
jauna izgatavoto un uzstādīto Neatkarības kara piemiņas zīmi, atšķirībā no
oriģināla darināts granītā un kopā ar pamatni ir divus metrus augsts.
Papildināts: 21.06.2021.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 43. lpp.; Ozola, A. Latvijas Brīvības cīņu pieminekļu atjaunošana,
1987.-1998. gads. Latvijas Arhīvi. 1916, Nr. 3/4, 123.-147.lpp >
125.-126.lpp.; 1. pasaules kara un brīvības cīņu piemiņas vietas Cēsu rajonā.
Sast.: Upīte, S., Puķīte, P. Cēsis: Cēsu muzeju apvienība, 1989. 16. lpp.; Korsaks,
P., Kušķis, G. Ceļā uz neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi, Rīga: mans
īpašums, 1997. 157., 160. lpp.; Cēsu Avīze, Nr. 381, 12.05.1934.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru