Atrodas Drabešu pagastā Cēsu–Āraišu lielceļa malā iepretī
bijušajam Līvu pagastnamam.
Pamatakmens likts 1930. gada 18. maijā, bet pats
piemineklis atklāts jau 29. maijā.
1,8 metrus augstais piemineklis, kas uzstādīts uz neliela
zemes uzbēruma, veidots pēc Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas bijušā
karavīra un arhitekta Kārļa Dzirkaļa meta. Tas sastāv no trim Allažu šūnakmens
blokiem, kas stateniski uzstādīti uz guļus novietota ceturtā bloka. Pie
augstākā no blokiem pieminekļa kreisajā pusē piestiprināts 85 centimetrus garš
bronzā liets, lejup vērts zobens, kura asmenī zem roktura atlietas trīs
zvaigzne, bet pie zemākā bloka labajā pusē – bronzas plāksne, kurā atliets
teksts:
CĒSU PULKA
SKOLNIEKU ROTAS
PIRMO KAUJU VIETU
PIEMIŅAI
6. JŪNIJS 1919.
Šūnakmens bloki sagatavoti Brāļu kapu komitejas darbnīcās
Rīgā, bet to uzstādīšanu veikusi Cēsu akmeņkaļa Augusta Sproģa firma.
Pieminekļa bronzas detaļas pēc K. Dzirkaļa zīmējumiem darinājis toreizējais
Mākslas akadēmijas students un vēlākais tēlnieks Matīss Pluka, un tās atlietas
V. Minūta fabrikā Rīgā.
Pieminekli cēlusi Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru
biedrība, Cēsu valsts ģimnāzija un Ziemeļlatvijas atbrīvošanas atceres svētku
komiteja. Tas izmaksājis 424 latus.
Savukārt visus nepieciešamos zemes darbus veikusi
toreizējā Līvu pagasta valde, apkārtnes labiekārtošanā brīvprātīgi iesaistoties
arī pagasta pilsoņiem.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemineklis
iznīcināts.
Sākoties Atmodai, tika pieņemts lēmums par pieminekļa
atjaunošanu, ko uzņēmās tēlnieks Andrejs Jansons un viņa dzīvesbiedre tēlniece
Maija Baltiņa. Atjaunošanas projektu izstrādājis arhitekts Imants Timermanis.
Atjaunotais piemineklis atklāts 1989. gada 6. jūnijā.
Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušā
gadsimta deviņdesmitajos gados, baidoties no krāsainā metāla zagļiem,
pieminekļa bronzas detaļas piesardzības nolūkā tika aizstātas ar to
atdarinājumu no koka. Tagad pieminekļa bronzas detaļas atkal atgriezušās savā
vietā.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 42. lpp.; 1. pasaules kara un brīvības cīņu
piemiņas vietas Cēsu rajonā. Sast.: Upīte, S., Puķīte, P. Cēsis: Cēsu
muzeju apvienība, 1989. 17. lpp.; Pēdējā Brīdī, Nr. 113, 21.05.1930.; Latvis,
Nr. 2573, 22.05.1930.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru