otrdiena, 2020. gada 25. februāris

Drabešu pagastā pie bijušā Līvu pagastnama piemineklis Cēsu Skolnieku rotas pirmās kaujas vietā

Atrodas Drabešu pagastā Cēsu–Āraišu lielceļa malā iepretī bijušajam Līvu pagastnamam.

Pamatakmens likts 1930. gada 18. maijā, bet pats piemineklis atklāts jau 29. maijā.

1,8 metrus augstais piemineklis, kas uzstādīts uz neliela zemes uzbēruma, veidots pēc Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas bijušā karavīra un arhitekta Kārļa Dzirkaļa meta. Tas sastāv no trim Allažu šūnakmens blokiem, kas stateniski uzstādīti uz guļus novietota ceturtā bloka. Pie augstākā no blokiem pieminekļa kreisajā pusē piestiprināts 85 centimetrus garš bronzā liets, lejup vērts zobens, kura asmenī zem roktura atlietas trīs zvaigzne, bet pie zemākā bloka labajā pusē – bronzas plāksne, kurā atliets teksts:

CĒSU PULKA
SKOLNIEKU ROTAS
PIRMO KAUJU VIETU
PIEMIŅAI

6. JŪNIJS 1919.

Šūnakmens bloki sagatavoti Brāļu kapu komitejas darbnīcās Rīgā, bet to uzstādīšanu veikusi Cēsu akmeņkaļa Augusta Sproģa firma. Pieminekļa bronzas detaļas pēc K. Dzirkaļa zīmējumiem darinājis toreizējais Mākslas akadēmijas students un vēlākais tēlnieks Matīss Pluka, un tās atlietas V. Minūta fabrikā Rīgā.

Pieminekli cēlusi Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru biedrība, Cēsu valsts ģimnāzija un Ziemeļlatvijas atbrīvošanas atceres svētku komiteja. Tas izmaksājis 424 latus.

Savukārt visus nepieciešamos zemes darbus veikusi toreizējā Līvu pagasta valde, apkārtnes labiekārtošanā brīvprātīgi iesaistoties arī pagasta pilsoņiem.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemineklis iznīcināts.

Sākoties Atmodai, tika pieņemts lēmums par pieminekļa atjaunošanu, ko uzņēmās tēlnieks Andrejs Jansons un viņa dzīvesbiedre tēlniece Maija Baltiņa. Atjaunošanas projektu izstrādājis arhitekts Imants Timermanis.

Atjaunotais piemineklis atklāts 1989. gada 6. jūnijā.





Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, baidoties no krāsainā metāla zagļiem, pieminekļa bronzas detaļas piesardzības nolūkā tika aizstātas ar to atdarinājumu no koka. Tagad pieminekļa bronzas detaļas atkal atgriezušās savā vietā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 42. lpp.; 1. pasaules kara un brīvības cīņu piemiņas vietas Cēsu rajonā. Sast.: Upīte, S., Puķīte, P. Cēsis: Cēsu muzeju apvienība, 1989. 17. lpp.; Pēdējā Brīdī, Nr. 113, 21.05.1930.; Latvis, Nr. 2573, 22.05.1930.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru