piektdiena, 2020. gada 17. janvāris

Cēsu Bērzaines kapos LKOK Jūlija Živas individuāls apbedījums


Atrodas Cēsu Bērzaines kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Živa. 1990. gada 10. novembrī uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Piemiņas plāksne Živam bija pirmā, kas uzstādīta šīs programmas ietvaros. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Jūlijs Živa dzimis 1896. gada 29. oktobrī Alsviķu pagastā zemkopja ģimenē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 425. Kargopoles kājnieku pulkā un piedalījies Sāmsalas aizstāvēšanā. 1917. gada pavasarī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, bet augustā nosūtīts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās Nītaures rajonā. Pēc Krievijas armijas sabrukuma palicis Latvijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. jūnijā Alūksnē, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Kurzemē, Stendes stacijas rajonā kaprālis Živa “kā vada komandieris atsita un padzina ienaidnieka papildspēkus, kas nāca no Sabiles, tā dodams mūsējiem iespēju izvest no stacijas tur esošus preču vagonus”.

1921. gada paaugstināts par virsseržantu. Beidzis virsdienesta instruktoru kursus. Piešķirta jaunsaimniecība Mārkalnes pagastā Lielajā Gāršā.

Pirmās komunistiskās okupācijas laikā 1941. gada 18. jūnijā Cēsīs apcietināts. 1941. gada 12. decembrī Krasnojarskas novada Taimiras apgabala tiesas izbraukuma sesija “par kontrrevolucionāru darbību” notiesāja Živu uz 10 gadiem. No 1950. gada novembra atradies nometinājumā Noriļskā, strādājis par dzelzceļnieku. 1956. gadā atbrīvots, 1957. gadā atgriezies Cēsīs, tiltu atslēdznieks dzelzceļa dienestā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1963. gada 19. jūnijā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 596. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru