Alūksnes Lielajos kapos LKOK Aleksandra Kalēja individuāls apbedījums

Atrodas Alūksnes Lielajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Kalējs. Kapu sedz masīva, guleniski novietota granīta plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

Armijas štāba priekšnieks
ģenerālis L.k.o.k.
Aleksandrs Kalējs
dzimis 26. februārī 1876. g.
miris 14 februārī 1934. g. 

† 

Mana dvēsele, brīva un spēcīga,
Turpina savu straujo lidojumu
Pāri mīlai, pāri naidam,
Pāri ilgām, pāri ciešanām…

Foto: 19.06.2021., Arno Liepiņš

1990. gada 11. novembrī šīs kapu plāksnes kājgalī atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā: 

ALEKSANDRS
KALĒJS
ĢENERĀLIS
* 26. feb. 1876.           † 14. feb. 1934.

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs kalējs dzimis 1876. gada 26. februārī Alūksnē namsaimnieka ģimenē. 1895. gadā beidzis Pleskavas skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Ikšķilē un Bolderājā. 

1902. gadā iestājies Tiflisas karaskolā, ko beidzis 1905. gadā, iegūstot podporučika pakāpi. Dienējis 114. kājnieku pulkā Jelgavā. 1908. gadā paaugstināts par poručiku un, pēc paša lūguma, pārcelts uz 15. Tiflisas grenadieru pulku, kas bija dislocēts pie toreizējās Persijas robežas. 1912. gadā piešķirta štābskapteiņa pakāpe.

1914. gadā izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā, taču, sākoties Pirmajam pasaules karam, kopā ar 15. Tiflisas grenadieru pulku devies uz fronti, kā rotas komandieris piedalījies kaujās Polijā un Austrumprūsijā. Par kauju nopelniem pie Augustovas un Fiļipovas apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru. Tā paša gada 12. decembrī kontuzēts un kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. gada novembrī. Apmeties pie vecākiem Alūksnē un kādu laiku bijis skolotājs pareizticīgo draudzes skolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 31. maijā, kapteiņa pakāpē ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonā (vēlākais 4. Siguldas kājnieku pulks, bet no augusta 6. Rīgas kājnieku pulks). No jūnija rotas komandieris, bet jūlijā iecelts par bataljona (vēlāk pulka) komandiera palīgu. Piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem, un viņa komandētās vienības īpaši izcēlušās ielu cīņās Torņakalnā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī kaujā pie Dammes, Anniņmuižas un Zolitūdes, “kad ienaidnieka uguns iznīcināja visas sakaru līnijas starp pulka štābu un daļām, K., neraugoties uz nikno lielgabalu, ložmetēju un šauteņu uguni, atjaunoja sakarus, koriģēja mūsu uguni un pilnīgi nodrošināja pulka kaujaslīniju”. 

1920. gada janvārī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Operatīvās nodaļas priekšnieka vietas izpildītāju, bet 10. martā – par 13. Tukuma kājnieku pulka komandieri. Paaugstināts par pulkvežleitnantu. Pēc Tukuma pulka izformēšanas 1922. gada maijā iecelts par 4. Valmieras kājnieku pulka komandieri, tad papildinājies kara zinībās vecāko virsnieku kursos Francijā. Pēc atgriešanās no 1922. gada oktobra Vecāko virsnieku kursu priekšnieks, bet 1923. gada maijā iecelts par Kara skolas priekšnieku, paaugstināts par pulkvedi. No 1924. līdz 1926. gadam mācījies Francijas Kara akadēmijā, 1926. gada novembrī iecelts par Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieku, 1927. gada 28. februārī par Armijas štāba priekšnieku. 1927. gada 18. novembrī paaugstināts par ģenerāli. 1932. gadā Latvijas delegācijas vadītājs bruņošanās ierobežošanas konferencē Ženēvā, kā Latvijas militārais pārstāvis vairākkārt apmeklējis Igauniju un Somiju. 

Piešķirta jaunsaimniecība Jeru pagasta Enzeles muižā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru., Aizsargu Nopelnu krustu, Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiru, Francijas Goda Leģiona komandiera krustu, Polijas “Polonia Restituta” ordeni, Čehoslovakijas Baltās Lauvas II šķiras ordeni, Somijas Baltās Rozes ordeņa I šķiru, Beļģijas Kara krustu un daudzām citām goda zīmēm. 

Miris 1934. gada 14. februārī Rīgas Kara slimnīcā. 

Papildināts: 07.08.2022. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 221.-222. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 222. lpp.; Ziemeļlatvija, 14.02.2012.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.