Alūksnes Garnizona kapos piemiņas zīme LKOK Valdemāram Zaķim

Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.

Atklāta 1990. gada 11. novembrī. Piemiņas zīmi Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Valdemāram Zaķim uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksnes tika uzstādītas arī atsevišķiem LKOK, kas miruši vai noslepkavoti komunistu koncentrācijas nometnēs un nav apbedīti Latvijā. Tās veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču to virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Piemiņas plāksne Zaķim novietota kapu augstākajā vietā uzstādītā baltā koka krusta pakājē blakus Maskavas Butirku cietumā noslepkavotā LKOK Viļa Spandega piemiņas zīmei. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

VOLDENĀRS

ZAĶIS

DIŽKAREIVIS

* 6. nov. 1895.            † 30. jūn. 1942.

  

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Valdemārs Zaķis dzimis 1895. gada 25. oktobrī toreizējā Alūksnes pagastā lauksaimnieka ģimenē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Viborgas cietoksnī. 1916. gadā pēc paša lūguma pārvietots uz latviešu strēlnieku formējumiem un ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās pie Olaines un 1917. gadā, atkāpjoties no Rīgas. Pēc vācu okupācijas armiju atstājis.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. jūnijā Valkā, ieskaitīts 1. Valmieras baterijā, vēlāk Vidzemes artilērijas pulkā. Kā artilērists piedalījies visās Atbrīvošanās kara kaujās no Cēsīm līdz Palangai un pēc tam Latgalē. Par drošsirdību kaujā pie Jaunjelgavas paaugstināts par kaprāli.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 29. jūnijā pie Pīļu kroga Vidzemē, “kad mūsu kājnieki zem spēcīgas uguns steigā atkāpās aiz baterijas pozīcijām, Z. ar tiešu lielgabala uguni atsita uzbrūkošo ienaidnieku un deva laiku kājniekiem sakārtoties”.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Zemkopis Jaunlaicenes muižā, aizsargu nodaļas dalībnieks un pulka karodznieks. 1930. gadā pārcēlies uz dzīvi Rīgā, policijas kārtībnieks Rīgas prefektūras 6. iecirknī.

Pirmās komunistiskās okupācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un pēc deportācijas notiesāts. Ieslodzīts Severurallaga 1. koncentrācijas nometnē Goreļņikos, kur 1942. gada 30. jūnijā miris.

Papildināts: 10.07.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 573.-574. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.