otrdiena, 2020. gada 21. janvāris

Alūksnes Garnizona kapos piemiņas zīme LKOK Vilim Spandegam

Atrodas Alūksnes Garnizona kapos.

Atklāta 1990. gada 19. decembrī. Piemiņas zīmi Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Vilim Spandegam, pieminot viņa 100. dzimšanas dienu, uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksnes tika uzstādītas arī atsevišķiem LKOK, kas miruši vai noslepkavoti komunistu koncentrācijas nometnēs un nav apbedīti Latvijā. Tās veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču to virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Piemiņas plāksne Spandegam novietota kapu augstākajā vietā uzstādītā baltā koka krusta pakājē blakus komunistu koncentrācijas nometnē mirušā LKOK Voldemāra Zaķa piemiņas zīmei. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

VILIS
SPANDEGS
PULKVEDIS
* 19. dec. 1890.           † 16. okt. 1941.



Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Vilis Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Liepiņa tautskolu Valmierā un mācījies Valkas reālskolā.

1911. gadā iestājies Viļņas karaskolā, kuru beidzis 1914. gada jūlijā podporučika pakāpē, nosūtīts uz 91. kājnieku pulku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, no 1914. gada piedalījies kaujās Galīcijā un Karpatos. 1915. gada novembrī pārcelts uz 7. riteņbraucēju rotu, vēlāk dienējis 5. riteņbraucēju bataljonā. 1916. gada septembrī pārcelts uz 7. armijas štābu sakaru priekšnieka palīga amatā. 1917. gada maijā paaugstināts par štābskapteini un oktobrī iecelts par 7. armijas sakaru priekšnieku. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Vladimira ordeņa IV šķiru. 1918. gada janvārī dienestu atstājis un atgriezies Latvijā, apmetoties pie brāļa toreizējā Pociema pagastā un pievērsies zemkopībai.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. jūnijā Valmierā kapteiņa pakāpē un iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku, bet jūlijā – par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Laikā, kad norisinājās kaujas ar bermontiešiem, bijis Dienvidu frontes štāba priekšnieks.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī, kad 6. Rīgas kājnieku pulka daļas pie Iecavas upes sāka atkāpties, Spandegs “ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu. Izsauca bruņuautomobili “Kurzemnieks”, kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru”.

1920. gada janvārī paaugstināts par pulkvežleitnantu, skaitot no 1919. gada 8. oktobra. No 1920. gada 8. septembra Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. No 1924. gada 4. Valmieras kājnieku pulka bataljona komandieris, 1925. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgu, bet 1926. gada decembrī – par 2. Ventspils kājnieku pulka komandieri. 1927. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1930. gadā beidzis Kara akadēmiskos kursus. No 1936. gada oktobra līdz 1940. gada 30. jūlijam komandējis 7. Siguldas kājnieku pulku. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Viestura ordeņa II šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu un Igaunijas Ērgļa krustu.

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 30. jūlijā iecelts par Armijas komandiera sevišķu uzdevumu virsnieku un paaugstināts par ģenerāli, bet 2. augustā iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri. Šajā amatā palicis līdz 21. oktobrim, kad, likvidējot Latvijas armiju, atvaļināts.

1941. gada 17. maijā apcietināts. 1941. gada 24. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Spandegam nāvessodu, kas izpildīts 1941. gada 16. oktobrī Maskavā Butirku cietumā.

Papildināts: 10.07.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 481. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 432. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru