Atrodas Alūksnes Garnizona kapos.
Atklāta 1990. gada 19. decembrī. Piemiņas zīmi Lāčplēša
Kara ordeņa kavalierim Vilim Spandegam, pieminot viņa 100. dzimšanas dienu,
uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā
uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas
plāksnes tika uzstādītas arī atsevišķiem LKOK, kas miruši vai noslepkavoti komunistu
koncentrācijas nometnēs un nav apbedīti Latvijā. Tās veidotas pēc Rīgas Brāļu
kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču to virsējā kārta gatavota no
balta marmora, bet iekaltais teksts iekrāsots zeltā.
Piemiņas plāksne Spandegam novietota kapu augstākajā vietā
uzstādītā baltā koka krusta pakājē blakus komunistu koncentrācijas nometnē
mirušā LKOK Voldemāra Zaķa piemiņas zīmei. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa
atveidojuma iekalts teksts:
VILIS
SPANDEGS
PULKVEDIS
* 19. dec. 1890. † 16. okt. 1941.
Vēsturiska atkāpe. Vilis Spandegs dzimis 1890. gada 19.
decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Liepiņa tautskolu
Valmierā un mācījies Valkas reālskolā.
1911. gadā iestājies Viļņas karaskolā, kuru beidzis 1914.
gada jūlijā podporučika pakāpē, nosūtīts uz 91. kājnieku pulku. Sākoties
Pirmajam pasaules karam, no 1914. gada piedalījies kaujās Galīcijā un Karpatos.
1915. gada novembrī pārcelts uz 7. riteņbraucēju rotu, vēlāk dienējis 5.
riteņbraucēju bataljonā. 1916. gada septembrī pārcelts uz 7. armijas štābu
sakaru priekšnieka palīga amatā. 1917. gada maijā paaugstināts par
štābskapteini un oktobrī iecelts par 7. armijas sakaru priekšnieku. Apbalvots
ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Vladimira
ordeņa IV šķiru. 1918. gada janvārī dienestu atstājis un atgriezies Latvijā,
apmetoties pie brāļa toreizējā Pociema pagastā un pievērsies zemkopībai.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3.
jūnijā Valmierā kapteiņa pakāpē un iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba
priekšnieku, bet jūlijā – par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Laikā, kad
norisinājās kaujas ar bermontiešiem, bijis Dienvidu frontes štāba priekšnieks.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 18. novembrī, kad 6. Rīgas kājnieku pulka daļas pie Iecavas upes
sāka atkāpties, Spandegs “ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja
sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu.
Izsauca bruņuautomobili “Kurzemnieks”, kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas
palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru”.
1920. gada janvārī paaugstināts par pulkvežleitnantu,
skaitot no 1919. gada 8. oktobra. No 1920. gada 8. septembra Apsardzības
ministrijas kancelejas priekšnieks. No 1924. gada 4. Valmieras kājnieku pulka
bataljona komandieris, 1925. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka
komandiera palīgu, bet 1926. gada decembrī – par 2. Ventspils kājnieku pulka
komandieri. 1927. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1930. gadā beidzis Kara
akadēmiskos kursus. No 1936. gada oktobra līdz 1940. gada 30. jūlijam
komandējis 7. Siguldas kājnieku pulku. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa
III un IV šķiru, Viestura ordeņa II šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu un Igaunijas
Ērgļa krustu.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 30.
jūlijā iecelts par Armijas komandiera sevišķu uzdevumu virsnieku un
paaugstināts par ģenerāli, bet 2. augustā iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri.
Šajā amatā palicis līdz 21. oktobrim, kad, likvidējot Latvijas armiju, atvaļināts.
1941. gada 17. maijā apcietināts. 1941. gada 24. jūlijā
PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Spandegam nāvessodu, kas
izpildīts 1941. gada 16. oktobrī Maskavā Butirku cietumā.
Papildināts: 10.07.2020.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 481. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki
1918–1940: Biogrāfiska
vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures
arhīvs, 1998. 432. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu
augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru