Pie Rudbāržu pils piemiņas plāksne Kalpaka bataljonam

Atrodas pie Rudbāržu pils parādes uzejas. GPS 56.6447, 21.888398

Atklāta 1934. gada 22. jūlijā, 6. Aizputes aizsargu pulka 15. gada svētkos. Bronzas piemiņas plāksni (100 x 70 cm), kas izgatavota pēc inženiera-arhitekta un bijušā kalpakieša Aleksandra Dreimaņa meta, uzstādījusi Rudbāržu pagasta pašvaldība un vietējās sabiedriskās organizācijas. Tajā atliets teksts:

1919 GADA 3 MARTĀ

NO ŠĪS VIETAS SĀKĀS

LATVIJAS ATBRĪ-

VOŠANA PULKVEŽA

KALPAKA VADĪBĀ.

Sākoties komunistiskajai okupācijai, jau 1940. gadā piemiņas plāksne noņemta. Pēc lielinieku padzīšanas nacistiskās Vācijas uzbrukuma rezultātā piemiņas plāksne 1941. gadā atkal novietota iepriekšējā vietā, bet atkārtotās komunistiskās okupācijas sākumā 1945. gadā tā atkal noņemta. Kādu laiku plāksne glabājusies Rudbāržu pils bēniņos, bet vēlāk, baidoties par tās likteni, Rudbāržu skolas saimniecības daļas pārzinis Rūdolfs Rutks to paslēpis, 1951. gadā slepus iemūrējot durvju ailē.

Sākoties atmodai, 1989. gada 3. martā, kad apritēja 70. gadskārta kopš uzbrukuma, ar kuru sākās Latvijas atbrīvošana no lieliniekiem, piemiņas plāksne atkal svinīgi uzstādīta savā vietā.

Vēsturiska atkāpe. 1919. gada 24. janvārī Latviešu atsevišķais (Kalpaka) bataljons no Kalvenes (sk.) izgāja uz Rudbāržiem, kurus bez kaujas ieņēma. Rudbāržu pils līdz 3. martam, kad sākās vispārējais uzbrukums Kurzemes atbrīvošanai no lieliniekiem, kalpoja kā bataljona galvenā bāzēšanās vieta un Kalpaka štābs.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 164. lpp.; Austrālijas Latvietis, Nr. 1970/1971, 24.03.1989.