Atrodas
Valgundes pagastā starp Sileniekiem un Ložmetējkalnu Klīves mežniecības 5.
Kvartālā. GPS 56.862433, 23.633032
Apglabāts
nezināms skaits Ziemsvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku. Agrāk brāļu
kapos bija saskatāmas 36 atsevišķas kapu kopiņas, taču šobrīd ir trīs garas
kopīgas kapu kopas. Kapi sakopti 1988. gadā, bet 1990. gada 22. jūnijā atklāts
toreizējā Mākslas akadēmijas 2. kursa studenta Ritvara Kalniņa veidotais
granīta piemineklis.
Foto: 01.05.2010., karaviru.kapi
Tērvetes
pusē noskatītajā laukakmenī iekalts teksts:
SARGĀ
SAVU
TĒVU
ZEMI
Foto: 01.05.2010., karaviru.kapi
Pieminekļa
augšdaļā iestrādāta bronzā darināts strēlnieku krūšu nozīmes atveidojums.
Foto: 01.05.2010., karaviru.kapi
Kapu
priekšā novietota neliela sārta granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
ŠEIT APGLABĀTI
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ
KRITUŠIE LATVIEŠU STRĒLNIEKI
Zemāk
tas pats teksts krievu valodā.
Jānis Hartmanis uzskata, ka te pamatā apglabāti 3. Kurzemes un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku karavīri, kas pēc Ziemassvētku kaujām bija palikuši kaujas laukā un kuru trūdus pēc vācu okupācijas iestāžu rīkojumu tikai pēc gada, 1918. gada pavasarī, savāca vietējie iedzīvotāji, lai guldītu kopējā masu kapā.
Papildināts: 28.05.2023.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju
un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas
cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 140. lpp.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 100, 27.06.1990.; Hartmanis, J. 4.
Vidzemes latviešu strēlnieku pulks 1915 – 1917. Rīga: Apgāds Mantojums,
2015.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru