Sarkandaugavas kapos 1. PK kritušā LKOK Jēkaba Elša individuāls apbedījums

Atrodas Rīgā Nesaules ielā 1 Sarkandaugavas kapos. GPS 56.994318, 24.137106

Apbedīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka II bataljona komandieris un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kapteinis Jēkabs Elsis.

1922. gada 6. janvārī pie viņa kapa atklāts E. Kuraua firmas darināts 3,3 metrus augsts neapstrādāta Allažu šūnakmens piemineklis, kurā iestrādāts bronzas bareljefs ar Elša krūšutēlu. Pieminekļa lejasdaļā iestrādāta smilšakmens plāksne, kurā iekalts ar teksts:

KAPITANS

JĒKABS JĒKABA D. ELSIS

3. KURZEMES LATV. STRĒLN. PULKA II BAT-NA KOMANDIERS,

DZ. 13. DECEMBRĪ 1890. G.

KRITIS PIE LOŽMETĒJU KALNA CĪŅĀ PRET VĀCIEM 17. JANV. 1917. G.

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,

SARGAT SAVU TĒVU ZEMI.

Foto: 1922. gada janvāris, Ilustrēts Žurnāls

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā bronzas bareljefs nozagts.

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Elsis dzimis 1890. gada 13. decembrī toreizējā Valmieras apriņķa Bauņu pagasta Milites muižā pusgraudnieka ģimenē. Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, apmeklējis Pētera-Pāvila skolu un kā eksterns beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Rīgas apgabaltiesas ierēdnis.

1911. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 48. Odesas pulkā, no kurienes nosūtīts uz Čugujevas karaskolu, pēc kursa beigšanas 1914. gada decembrī ieskaitīts 185. Smoļenskas rezerves bataljonā. 1915. gada augustā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu un nozīmēts par rotas komandieri. Bataljonu pārformējot par pulku, iecelts par bataljona komandieri. Piedalījies visās pulka kaujās, tostarp pie Slokas, Ķekavas, Nāves salā, Tīreļpurvā un Ložmetējkalnā. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru, Annas ordeņa III šķiru, un Staņislava ordeņa III šķiru, kā arī ar Zelta zobenu. Pēc nāves apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 30. janvārī (17. janvārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) pie Ložmetējkalna, “kad krievu karaspēks panikā bēga, E. ar savu bataljonu pārgāja pretuzbrukumā, durkļu cīņā piespieda ienaidnieku atkāpties, izsita to no mežmalas. Turpinot triecienu ienaidnieka ugunī, ieņēma daļu no vācu nocietinātajām pozīcijām, pirmais ielēca pretinieka ierakumos un cīņā par tiem krita varoņa nāvē”.

Papildināts: 28.10.2019.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 255.-256. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 143.-144. lpp.; Ilustrēts Žurnāls, Nr.1, 1922. gada janvāris, 5. lpp.