Atrodas
Bērzes (iepriekš Bērzmuižas) centrā iepretī baznīcai. GPS 56.685471, 23.439063
Pamatakmens
likts 1926. gada 12. septembrī, bet pats piemineklis atklāts tā paša gada 31.
oktobrī. Tas darināts E. Kuraua akmeņkaltuvē Rīgā pēc pašas firmas izstrādāta
meta. Aptuveni sešus metrus augsto pīlārveida pelēka granīta pieminekli, kas
uzstādīts uz mākslīga zemes uzbēruma, vainago bronzas liesma. Visos četros
pieminekļa stūros pie tā pamatnes uzstādītas granīta lodes 35 centimetru
diametrā. Katrā no četrām pieminekļa sānu plaknēm iestrādāta slīpēta melna
granīta plāksne.
Foto: Pagasta Dzīve, 1938.
Pieminekļa
priekšpusē esošajā plāksnē iekalts teksts ar 28 Pirmajā pasaules karā kritušo
draudzes locekļu vārdiem:
PASAULES KARĀ
1914 – 1917. G. KRITUŠIE
BĒRZES DRAUDZES LOCEKĻI:
BEĶERIS PAULIS
BERGS PAULIS
ČAUKA JĀNIS
DICMANIS ŽANIS
ELMANIS INDRIĶIS
FREIBERGS KĀRLIS
GRĒVIŅŠ TEODORS
GRIBULIS KĀRLIS
KOKALIS KĀRLIS
KREICBERGS ROBERTS
MEIMANIS ANSIS
MILERBUĢIS JĀNIS
MŪRNIEKS KĀRLIS
MITTULIS PAULIS
PAKALNS ALBERTS
PUTENIS VILIS
RADZIŅŠ ROBERTS
RIMDŽUNS KRIŠJĀNIS
RITTENIEKS ROBERTS
ROZENTĀLS LUDVIGS
RŪDOLFS KRISTAPS
SPRIŅĢIS KRISTAPS
STRĀLIS FRICIS
STRAUTIŅŠ PAULIS
ŠTURMS ALEKSANDRS
ŠVARCBERGS PAULIS
UPMANIS PAULIS
UPMANIS KĀRLIS
Zem
plāksnes uz neliela izvirzījuma uzstādīts bronzā kalts vainags.
Pieminekļa
pretējā pusē esošajā plāksnē iekalts teksts ar desmit Latvijas Atbrīvošanās
karā kritušo draudzes locekļu vārdiem:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
1918 – 1920. G. KRITUŠIE
BĒRZES DRAUDZES LOCEKĻI:
BALDERS ARNOLDS
BENFELDS FRICIS
BERGMANS ARNOLDS
BUCIŅŠ JĀNIS
GRUNDMANIS NIKOLAJS
GRUNDMANIS ALEKSANDRS
MEILANDS FRANCIS
SIMSONS ANSIS
ŠILLERS EDUARDS
ŠILLERS KRISTAPS
Abās
sānu plāksnēs iekaltas dzejnieka Edvarta Virzas rindas:
NENOBEIDZ SĒROTIES MĀTES
PAR KAUTIŅĀ KRITUŠIEM DĒLIEM,
NORIMSTIET, VAIRĀK KĀ JUMS
LATVIJAI KRITUŠO ŽĒL
DUS VIŅI ZEMĒ, PAR KURU
TIE DZĪVĪBU ATDEVA SAVU,
DZĪVAJIEM GARĀM IET
UN TĀLĀK NES VAROŅU SLAVU
Pieminekļa
izgatavošana un uzstādīšana izmaksājusi 6000 latu, kas segti no draudzes
padomes un sieviešu komitejas savāktajiem līdzekļiem.
Atkārtotās
komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados
piemineklis nojaukts.
Interesanti,
ka pirmo reizi politisku iemeslu dēļ piemineklis varētu būt cietis jau 1928.
gadā. Kā tolaik apgalvojis laikraksts “Latvis”, 1. aprīlī ar pagasta
pašvaldības vēlēšanās ciesto sakāvi neapmierinātie sociāldemokrāti kopā ar
“biedriem” no Jelgavas 1. aprīlī esot piekāvuši kapsētas sargu, sadauzījuši
dažus kapu pieminekļus un nolauzuši vairākus krustus. Cita starpā vandaļi “ar
rungām sadauzīja kritušajiem brīvības cīnītājiem pagasta celto marmora
pieminekli”. Citas ziņas par šo incidentu un piemineklim nodarīto iespējamo
postījumu apmēru, kas nevarētu būt bijis liels, pagaidām nav izdevies iegūt.
Lai
gan, sākoties Atmodai, radās doma pieminekli atjaunot, pagaidām tā vietā
atrodas tika neliela granīta piemiņas zīme, kas atklāta 1990. gada 11.
novembrī. Tajā iekalts teksts:
DUS VIŅI ZEMĒ, PAR KURU
TIE DZĪVĪBU ATDEVA SAVU,
DZĪVIE IET GARĀM UN TĀLĀK
NES VAROŅU SLAVU...
Zemāk
iekalts zobena attēlojums un ozollapu vainaga ieskauts teksts:
BĒRZES DĒLIEM
LATVIJAS BRĪVĪBAS
CĪNĪTĀJIEM
