Atrodas
Liepājā Kalpaka ielā 87 Ziemeļu (Eļļas) kapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Breslers. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa
uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa
atveidojumam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
JŪLIJS
BRESLERS
1895 – 1921.
Piemiņas
plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas
vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika
uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu
izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.
Vēsturiska
atkāpe. Jūlijs Breslers dzimis 1895. gada 26. septembrī Gaviezes pagastā.
Beidzis Virgas ministrijas skolu. Galdnieks Liepājā; ir arī daži mēģinājumi
rakstniecībā.
No
1915. gada dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā),
piedalījies kaujās pie Ķekavas un Smārdes. Divreiz ievainots, apbalvots ar Jura
krusta IV šķiru, paaugstināts par apakšvirsnieku.
Latvijas
armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. aprīlī un ieskaitīts Latviešu
atsevišķās (Baloža) brigādes Cēsu bataljonā, pēc tam 2. Ventspils kājnieku
pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Rīgas, vēlāk Latgales frontē.
Paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 14. janvārī
Latgalē pie Vecmurānu sādžas Breslers “ar savu vadu apgāja ienaidnieka labo
spārnu, kur uzdūrās lielinieku Notru raj. grupai; kaujā to izklīdināja,
tādējādi tika pārtraukti sakari starp ienaidnieka grupējumiem. B. ar savu vadu
izdevās ieņemt Vecmurānu sādžu, kurā tika saņemti vairāki gūstekņi, iegūtas
trofejas”.
Miris
1921. gada 28. jūlijā Liepājas kara slimnīcā.
