svētdiena, 2019. gada 15. septembris

Lubānas luterāņu baznīcā piemiņas plāksnes 1. PK un LAK kritušajiem lubāniešiem

Atrodas Lubānā Baznīcas ielā 1 luterāņu baznīcā. GPS 56.903472, 26.723986

1924. gada 22. jūnijā baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne kritušajiem Lubānas vidusskolas audzēkņiem. Gaiši iezilganā marmora piemiņas plāksnē (82 x 62 x 2 cm), par kuras uzstādīšanu parūpējās skolas bijušie audzēkņi, iekalts teksts ar septiņu kritušo vārdiem:

Uz ežiņas galvu liku
Sargāt savu tēvu zemi.

Adleru Adolfs
Aizkalņu Ģederts
Ejubu Kārlis
Lāču Alfreds
Panderu Eižens
Stulpiņu Arnolds
Vīkšņu Augusts

22. VI. 24.

Savukārt 1926. gadā tika atklāta Lubānas draudzes uzstādītā piemiņas plāksne kritušajiem pagasta iedzīvotājiem. Tajā iekalts teksts:

ŅEM TĒVU ZEME TAVS ESMU VISS,
PRIEKŠ TEVIS LIELS ES UZAUDZIS,
TEV ZIEDOJU ES DZĪVĪBU,
LAI DOTU TEVIM BRĪVĪBU.

LUBĀNAS PAGASTĀ KRITUSIE VAROŅI:

LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS KARĀ 1918 – 1920:

ROBERTS DZIRKALS                       OSVALDS RAUDUPS
ARVIDS AUGSTMANS                     OTTO DZIMTAIS
JĀNIS BAGATAIS                             PETERS DREISKENS
JĀNIS ZARIŅŠ

PASAULES KARĀ 1914 – 1918:

EDUARDS BRIEDIS                          JĀNIS KĻAVIŅŠ
OTTO BRIEDIS                                  OSVALDS ZVEJNIEKS
JULIJS DAUKSTE                              RICHARDS SALIŅS
PETERS BRUTANS                           AUGUSTS ZĀLĪTS
OSVALDS SALUMS                         PETERS ZĀLĪTS
JĀNIS VASKA                                   OSVALDS PUTNIŅŠ
ALEKSANDRS LAUVA                    PETERS OŠE
RICHARDS LAUVA                          JĀNIS OZOLIŅŠ
JĀNIS PODIŅŠ                                  OSKARS LAUVA
JĀNIS KAZAKS                                OSKARS PUDURS
ALBERTS KALVE                             JĀNIS SVIKA
JĀNIS AVENS                                   ALEKSANDRS LAPSA
JULIJS MEŠSARGS

Komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados varasiestādes abas piemiņas plāksnes no baznīcas aizvāca. Vēlāk tās tika atrastas Lubānas izpildkomitejas šķūnī un slepus atdotas mācītājam, kas tās slēpa līdz Atmodas sākumam, kad piemiņas plāksnes atkal tika uzstādītas iepriekšējā vietā.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 201.-202. lpp.