Lielupes kapos LKOK Valijas Veščunas individuāls apbedījums

Atrodas Lielupes kapos Jūrmalā Paula Stradiņa ielā 9.

Ģimenes kapos apbedīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Valija Valērija Vēščuna-Jansone.

Uz kapa kopīgs dzimtas kapakmens, kurā iekalts teksts:

DOCENTS

VILHELMS JANSONS

1896 – 1978

VALIJA – VALĒRIJA

JANSONS – VEŠČUNA

1902 – 1990

ZINTURS JANSONS

1942 – 2016

Granīta pieminekļa kreisajā pusē attēlots uz ceļa nometies senlatviešu karotājs ar vairogu un zobenu, bet labajā pusē pretī Valijas Veščunas vārdam – Lāčplēša Kara ordenis.

Foto: 04.09.2021., karaviru.kapi

Kapavieta pārklāta ar guleniski novietotu pulēta granīta plāksni, kurā iegravēts teksts: 

Es uzsāku garu ceļu
Nāc, Dieviņi līdz ar mani.
Ja nenāci, pats, Dieviņi,
Dod man savu zobentiņ.

Foto: 04.09.2021., karaviru.kapi

1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pa labi no pieminekļa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
VALIJA
VEŠČUNAS-JANSONE
1903-1990

Foto: 04.09.2021., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Valija Valērija Vēščuna-Jansone dzimusi 1903. gada 3. oktobrī toreizējā Slokas pagastā. Izglītojusies Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

Latvijas armijā iestājusies brīvprātīgi 1919. gada 9. oktobrī Rīgā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījusies kaujās pret bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. novembrī izlūkgājienā uz Plāņu mājām “spēcīgā ugunī V.-J. viena no pirmajām šķērsoja Lielupi. Neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, ieņēma Plāņus, turklāt mūsējie saņēma gūstekņus un ieguva to ieročus”.

Atvaļināta 1919. gada 25. decembrī dižkareivja pakāpē. Beigusi ģimnāziju, pēc tam strādājusi Rīgas pilsētas īres valdē. Biedrības “Latvijas Ērgļi” sieviešu nodaļas priekšniece. Saņēmusi jaunsaimniecību Ulbrokas muižā, ko 1927. gadā pārdevusi.

Beigusi Latvijas Universitātes Tieslietu zinātņu fakultāti, advokāte. No 1934. gada tiesību zinātņu kandidāte. Rīgas pilsētas bāriņtiesas locekle.

Otrā pasaules kara beigās kopā ar dzīvesbiedru Vilhelmu Jansonu, vienu no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, un abiem bērniem devusies uz Kurzemi nolūkā nokļūt Zviedrijā. Ģimene izbraukusi ar vienu no pēdējiem kuģīšiem no Ventspils, taču to pārtvēruši padomju karakuģi un eskortējuši uz Klaipēdu, kur Jansoniem izdevies izbēgt un atgriezties Latvijā. Komunistiskās okupācijas laikā mājsaimniece, dzīvojusi Rīgas Jūrmalā, kur mirusi 1990. gada 10. jūnijā.

Papildināts: 05.09.2021.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 554. lpp.; Pētersone, I. Skuķis, kas nebijās nāves. Kā valija Veščuna cīnījās pret Bermontu. LA.LV, 11.11.2017.; Ar parakstu par Latviju: Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas. Sast: Kvāle, I. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2014. 253. lpp.