Atrodas Alūksnē
Garnizona kapos.
Apbedīts
7. Siguldas kājnieku pulka kapteinis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis
Pumpītis. 1990. gada 11. novembrī uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko
uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā
uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas
plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču
tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts
iekrāsots zeltā. Plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma lasāms:
KĀRLIS
PUMPĪTIS
PUMPĪTIS
KAPTEINIS
* 1. jan. 1895. † 27.
sep. 1939.
Foto: 21.07.1919., Arno Liepiņš
Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Pumpītis dzimis 1895. gada 13. janvārī toreizējā Kolberģa (vēlāk Bejas) pagastā. LKOK biogrāfoskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums norādīts 14. janvāris. Taču, ja pieņemam, ka uz kapa plāksnes pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila norādītais dzimšanas datums – 1. janvāris – ir pareizs, tad pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila dzimšanas datumam jābūt 13. janvārim. Ieguvis augstāko izglītību. Grāmatvedis Alūksnē.
Sākoties
Pirmajam pasaules karam, 1915. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis
Preobraženskas gvardes pulkā, kur beidzis mācību komandu un pēc tam piedalījies
kaujās Besarābijas frontē. 1916. gada sākumā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz
latviešu strēlnieku formējumiem, sākumā Rezerves, pēc tam 4. Vidzemes latviešu
strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās un sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi. 1917.
gada martā atvaļināts slimības dēļ.
Latvijas
armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 8. decembrī, norīkots uz Alūksni
aizsardzības organizēšanai un brīvprātīgo reģistrēšanai. Noorganizējis Alūksnes
partizānu nodaļu, kas 1919. gada 1. februārī ieskaitīta 1. Tallinas aizsargu
bataljonā. Kopā ar igauņiem cīnījies pret lieliniekiem līdz 1919. gada martam,
kad nosūtīts uz 1. (4.) Valmieras kājnieku pulku Tērbatā. Tā sastāvā
piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē. Par kauju nopelniem
pakāpeniski paaugstināts un 1920. gadā piešķirta leitnanta pakāpe, skaitot no
1919. gada 16. aprīļa.
Pavēlē par
apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. aprīlī
Ziemeļvidzemē lielinieku frontē Mencas-Sāru rajonā Pumpītis kopā ar seržantu
Laubertu “uzspridzināja tiltu pār Melnupi, lai aizkavētu ienaidnieka
pārcelšanos”, bet 19. aprīlī, “kad spēcīgas ienaidnieka artilērijas uguns dēļ
mūsu spēki sāka atkāpties no pozīcijām pie Saru muižas, palīdzēja tos apturēt
un sakārtot. Abos gadījumos ar savu drosmi un pašuzupurēšanos būtiski veicināja
pozīciju noturēšanu”.
Pulka izlūku
komandas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam pārcelts uz
velosipēdistu rotu un tās rindās cīnījies Latgalē.
Atvaļināts
1920. gada 11. oktobrī, bet 1921. gada 12. septembrī atkal iestājies armijā un
ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā par vada komandieri. 1923. gadā paaugstināts
par virsleitnantu, pulka adjutants. 1925. gada beigās pārcelts uz Valkas kara
apriņķa pārvaldi, bet pēc gada atgriezies pulkā, kur atkal ieņēmis vada
komandiera, pulka adjutanta un citus amatus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa
V šķiru, Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas zīmi, Viestura ordeņa V šķiru. Piešķirta
jaunsaimniecība Alsviķa muižā, ko pārdevis.
Papildināts: 20.01.2020.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru