Alūksnē Garnizona kapos LKOK Kārļa Pumpīša individuāls apbedījums

Atrodas Alūksnē Garnizona kapos.

Apbedīts 7. Siguldas kājnieku pulka kapteinis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Pumpītis. 1990. gada 11. novembrī uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma lasāms:

KĀRLIS
PUMPĪTIS

KAPTEINIS

* 1. jan. 1895.              † 27. sep. 1939. 

Foto: 21.07.1919., Arno Liepiņš

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Pumpītis dzimis 1895. gada 13. janvārī toreizējā Kolberģa (vēlāk Bejas) pagastā. LKOK biogrāfoskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums norādīts 14. janvāris. Taču, ja pieņemam, ka uz kapa plāksnes pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila norādītais dzimšanas datums – 1. janvāris – ir pareizs, tad pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila dzimšanas datumam jābūt 13. janvārim. Ieguvis augstāko izglītību. Grāmatvedis Alūksnē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā, kur beidzis mācību komandu un pēc tam piedalījies kaujās Besarābijas frontē. 1916. gada sākumā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem, sākumā Rezerves, pēc tam 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās un sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi. 1917. gada martā atvaļināts slimības dēļ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 8. decembrī, norīkots uz Alūksni aizsardzības organizēšanai un brīvprātīgo reģistrēšanai. Noorganizējis Alūksnes partizānu nodaļu, kas 1919. gada 1. februārī ieskaitīta 1. Tallinas aizsargu bataljonā. Kopā ar igauņiem cīnījies pret lieliniekiem līdz 1919. gada martam, kad nosūtīts uz 1. (4.) Valmieras kājnieku pulku Tērbatā. Tā sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē. Par kauju nopelniem pakāpeniski paaugstināts un 1920. gadā piešķirta leitnanta pakāpe, skaitot no 1919. gada 16. aprīļa.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. aprīlī Ziemeļvidzemē lielinieku frontē Mencas-Sāru rajonā Pumpītis kopā ar seržantu Laubertu “uzspridzināja tiltu pār Melnupi, lai aizkavētu ienaidnieka pārcelšanos”, bet 19. aprīlī, “kad spēcīgas ienaidnieka artilērijas uguns dēļ mūsu spēki sāka atkāpties no pozīcijām pie Saru muižas, palīdzēja tos apturēt un sakārtot. Abos gadījumos ar savu drosmi un pašuzupurēšanos būtiski veicināja pozīciju noturēšanu”.

Pulka izlūku komandas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam pārcelts uz velosipēdistu rotu un tās rindās cīnījies Latgalē.

Atvaļināts 1920. gada 11. oktobrī, bet 1921. gada 12. septembrī atkal iestājies armijā un ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā par vada komandieri. 1923. gadā paaugstināts par virsleitnantu, pulka adjutants. 1925. gada beigās pārcelts uz Valkas kara apriņķa pārvaldi, bet pēc gada atgriezies pulkā, kur atkal ieņēmis vada komandiera, pulka adjutanta un citus amatus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas zīmi, Viestura ordeņa V šķiru. Piešķirta jaunsaimniecība Alsviķa muižā, ko pārdevis.

Papildināts: 20.01.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 421. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.