Pie Limbažu luterāņu baznīcas piemineklis LNK kritušajiem pilsētas un apkārtnes pilsoņiem

Atrodas pie Limbažu luterāņu baznīcas. GPS 57.515114, 24.715719

Atklāts 1923. gada 1. jūlijā. No kaltiem laukakmeņiem būvētais četrus metrus augstais piemineklis pēc arhitekta Paula Kundziņa meta darināts E. Kuraua akmeņkaltuvē Rīgā.

Pieminekļa mets (reproducēts no Jahrbuch der Bildenden Kunsts, VIII Jahrgang 1926/Lismanis, 185)

Foto: Piemiņas vaiņags, 39

Foto: 04.07.2021., Gatis Puriņš

Pieminekļa priekšpusē iestrādāta pelēka granīta plāksne, kurā iekalts teksts ar mācītāja un dzejnieka Luža Bērziņa rindām:

PAR MŪSU BRĪVĪBU

JŪS DEVĀT DZĪVĪBU!

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠIEM

LIMBAŽU UN APKĀRTNES VAROŅIEM

GADU GADI GARĀM IES, PRIEKS UN BĒDAS MITĒSIES,

MĪLESTĪBA NEMITAS, TĀ JŪS GODAM DAUDZINĀS!

1914 – 1920

Foto: 04.07.2021., Gatis Puriņš

Piemineklis celts uz aptuveni metru augsta zemes uzbēruma, un pie tā ved astoņi no kaltiem laukakmeņiem mūrēti pakāpieni.

Pieminekļa uzstādīšanu organizējusi Sieviešu palīdzības korpusa Limbažu nodaļa, bet tā celtniecību materiāli atbalstījusi arī Brāļu kapu komiteja.

Pieminekļa pakājē tā atklāšanas dienā uzstādīta arī 8. Daugavpils kājnieku pulka dāvināta pulēta melna granīta piemiņas plāksne (55 x 43,5 x 3 cm), kurā zem ugunskrusta zīmes iekalts teksts:

Limbažu

rajonā kritušiem

brīvības cīnītājiem.

8. Daugavpils

k. pulka karavīri.

1923. g.

Foto: 04.07.2021., Gatis Puriņš

1939. gadā tika uzsākta pieminekļa apkārtnes labiekārtošana, kuras laikā bija iecerēts “nojaukt daļu baznīcas sētas pieminekļa aizmugurē, lai tādā kārtā pavērtu skatu uz pieminekli arī no otras puses. Tāpat bija doma uzbūvēt sevišķas terasveidīgas kāpnes baznīckalniņā no jaunveidoto apstādījumu puses” (..), kā arī “pieminekļa priekšpusē novietot akmens kaluma simboliskas svētā uguns urnas. Simboliskās uguns liesmas domāts izkalt laukakmenī, no kā celts arī pats piemineklis”. Tomēr šos labiekārtošanas darbus pārtrauca komunistiskā okupācija.

Komunistiskās okupācijas laikā Daugavpils pulka dāvinātā piemiņas plāksne pazuda un tika jau uzskatīta par neatgriezeniski zuduši. Sākoties Atmodai, Limbažu pilsētas izpildkomiteja pat bija izteikusi gatavību par saviem līdzekļiem plāksni atjaunot, taču tad tā negaidot atradās. Stāsta, ka komunistiskās okupācijas gadus to kāds limbažnieks esot slēpis zem savas mājas grīdas dēļiem.

Ar Limbažu rajona izpildkomitejas lēmumu 1991. gada aprīlī piemineklis iekļauts vietējās nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā.

Papildināts: 16.07.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 184.-185. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 84.-85. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 80. lpp.; Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem. I daļa. Sast. Prande, A. Rīga: Brāļu kapu komiteja, 1926. 39. lpp.; Ulmis, J. Par tēvzemi mīļo…: Lāčplēša kara ordeņa kavalieris jūras virsleitnants Vilis Gelbe Ziemeļlatvijas bruņoto spēku izveidē un Latvijas Atbrīvošanas kara Cēsu kaujās. Limbaži: Limbažu muzejs, 2018. 117.-119. lpp.