Ogres pilsoņu kapos LKOK Jāņa Sniedzes individuāls apbedījums

Atrodas Ogres pilsoņu kapos Turkalnes ielā netālu no latviešu strēlnieku brāļu kapiem (sk.).

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Sniedze. Pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne ar Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumu.

Piemiņas plāksne Sniedzem uzstādīta arī viņa kādreizējā dzīves vietā Ogrē Strēlnieku prospektā 6 (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Jānis Sniedze dzimis 1895. gada 4. jūlijā Lielvārdes pagastā rentnieka ģimenē. 1900. gadā ģimene pārcēlusies uz Ikšķiles pagasta Sprestiņu muižas “Ķikuļiem”. Beidzis Ikšķiles luterāņu draudzes skolu, pēc tam apguvis galdnieka amatu firmā “Acifircis” Ogrē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā un ieskaitīts 3. rezerves kavalērijas pulka spridzinātāju-izlūku komandā. 1915. gada beigās pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kur ieskaitīts jātnieku izlūku komandā. Piedalījies visās bataljona un vēlākā pulka kaujās Rīgas frontē, līdz Ziemsvētku kaujās smagi ievainots galvā, kam sekojusi ilgstoša ārstēšanās hospitālī. Par nopelniem kaujās pie Ložmetējkalna stādīts priekšā apbalvošanai ar Jura krusta IV šķiru.

Saskaņā ar LKOK biogrāfiskās vārdnīcas datiem Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī un piedalījies kaujās Vidzemē. Savukārt viņam veltītās piemiņas plāksnes atklāšanas lapā teikts, ka vēl 1919. gada rudenī viņš atradies slimnīcā, kuru patvarīgi atstājis, sākoties bermontiešu uzbrukumam Rīgai, un brīvprātīgi iestājies Vidzemes artilērijas pulkā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā no 12. līdz 15. novembrim kauju laikā pie Rīgas “zem spēcīgas ienaidnieka uguns S. kā artilērijas novērotājs [Pēterbaznīcas tornī] atklāja 2 bermontiešu bateriju atrašanās vietu. Mūsu apšaudes dēļ ienaidnieki bija spiesti pamest izdevīgās pozīcijas un atkāpties”.

Atvaļināts 1921. gada 15. aprīlī kaprāļa dienesta pakāpē. 1922. gadā piešķirta jaunsaimniecība Ikšķiles pagasta Tīnūžos, ko Sniedze pārdevis un nopircis zemes gabalu toreizējā Ogres miestā (tagad Ogrē Strēlnieku prospektā 6), kur 1924. gadā uzsācis mājas celtniecību. Ierīkojis Ogres novadā vienīgo zirgaudzētavu. Aktīvi piedalījies Ogres saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē. Viņa vadībā 1925. gadā Pārogrē ievilkta elektrība, sniedzis atbalstu Ogres baznīcas celtniecībā. Laikā no 1928. līdz 1940. gadam bijis Ogres pilsētas domnieks. Bijis Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrības Ogres nodaļas priekšnieks un vairāku citu biedrību aktīvs dalībnieks.

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gadā apcietināts, tiesāts un nosūtīts uz koncentrācijas nometni Soļikamskā. Atgriezies Latvijā kā 1.grupoas invalīds. Miris 1980. gada 7. novembrī.

Papildināts: 22.03.2024.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 478.-479. lpp.; Sniedzes piemiņas plāksnes atklāšanas lapa.