Atrodas pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus Latvijas Atbrīvošanās karā
kritušajiem limbažniekiem (sk.).
Atklāts 1997. gada 4. jūlijā. Piemiņas akmeni uzstādījusi Latvijas
nacionālo karavīru biedrības Limbažu nodaļa vietā, kur sākotnēji tika apglabāti
seši nacionālie partizāni, kas krita 1941. gada 4. jūlijā, kaujā par Limbažu
atbrīvošanu no padomju okupācijas armijas atejošajām vienībām un vietējiem
kolaboracionistiem. Granīta plāksnē iekalts teksts:
CĪŅA PAR BRĪVĪBU
ATDEVĀT VISU – DZĪVĪBU
1941. G. 4. JŪLIJĀ CĪŅĀ
PAR LIMBAŽU PILSĒTAS ATBRĪVOŠANU
KRITUŠAJIEM NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM
VLTN. JURIS BRUNOVSKIS NO RĪGAS
LTN. EDUARDS KONDRATS NO RĪGAS
V. VIETN. IGNATS VIDMUNDS NO RĪGAS
V. VIETN. VOLDEMĀRS LAUVA NO RĪGAS
KAPR. KONDRATS DICKALIS NO CESVAINES
KAPR. OSKARS RANNE NO DUNDAGAS
VAR PAŅEMT MŪSU DZĪVĪBU,
NE MŪŽAM TAUTAS BRĪVĪBU.
LNKB LIMBAŽU NODAĻA UN
LIMBAŽU NOVADA ĻAUDIS
Vēsturiska atkāpe. 1941. gada jūlija sākumā padomju okupācijas karaspēka
daļas Limbažus jau pamatā bija atstājušas, un okupācijas režīmu pilsētā
nodrošināja vairs tikai vietējie kolaboracionisti – tā dēvētās strādnieku
gvardes Limbažu vienība Jūlija Mīlberga un Pētera Zaķa vadībā, kurā bija aptuveni
50 cilvēku, kā arī no Valmieras ieradušies 30 līdz 45 miliči. 3. jūlija rītā
pilsētā negaidīti ieradās kāda 80 līdz 100 vīru liela matrožu vienība no
Vitrupes jūrmalā sabombardēta padomju robežsargu kuģa. Tam sekoja jauns
iedzīvotāju terorizēšana un aplaupīšana vilnis. Lielinieki šajā dienā
noslepkavoja vismaz septiņus limbažniekus.
Tajā pašā laikā 4. jūlijā Limbažu apkārtnes pagastus savā kontrolē sāka
pārņemt spontāni izveidojušās nacionālo partizānu grupas. To kodolu veidoja 44
karavīru vienība no Carnikavā dislocētā Atsevišķā sakaru bataljona kapteiņa
Jāņa Lūša vadībā un pulkvežleitnanta Arvīda Rekes komandētā 24. teritoriālā
strēlnieku korpusa bijušo karavīru grupa 54 vīru sastāvā. Rekes vienībā pie
Skultes iekļāvās arī vairāki pirms tam no Litenes nometnes dezertējušie
latviešu virsnieki ar vieglo tanketi, ko vadīja kaprālis Smiltēns. Viņiem arī
pievienojās no Rīgas atsūtītā kapteiņa Ernesta Ķeseļa vienība 21 vīra sastāvā.
Limbažiem partizānu spēku uzbrukums sākās 4. jūlijā ap pulksten 14, kad tie
divās kolonnās no dienvidiem iegāja pilsētā. Latviešu karavīriem, iesaistot
uzbrukumā tanketi, izdevās ieņemt daļu pilsētas un virs Limbažu dzelzceļa
stacijas pacelt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Taču turpmāko virzīšanos uz
priekšu apturēja padomju matrožu pretuzbrukums, kam pievienojās arī Sarkanās
armijas majora Oļģerta Krastiņa vadītā padomju robežsargu grupa. Pēc vairāku
stundu ilgām kaujām latviešu karavīri bija spiesti atkāpties, jo tiem sāka
pietrūkt munīcijas.
Naktī uz 5. jūliju pulkvežleitnants Reke no Rīgas sagādāja mīnmetēju,
piecus ložmetējus, zenītložmetēju, sešas patšautenes, apmēram divsimt šauteņu
un ap 20 000 patronu. Tobrīd pie Limbažiem jau bija sakoncentrējušies aptuveni
220 nacionālie partizāni. 5. jūlija agrā rītā kauja atsākās, un krievu matroži
kopā ar vietējiem kolaboracionistiem pilsētu steigā atstāja. Tās pašas dienas
rītausmā Limbaži jau bija atbrīvoti.
Kaujā par Limbažiem krita vismaz seši nacionālie partizāni – 1. jātnieku
pulka virsleitnants Juris Brunovskis, administratīvais leitnants Erhards
Kondrāts (Kundrāts), virsnieka vietnieks un inženierzinātņu students Voldemārs
Lauva, virsnieka vietnieks Ignats Vidmonts, 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis
Kondrads Dickalis (Konrāds Dīckalis) un partizāns Artūrs–Oskars Ranne.
Kritušie 6. jūlijā tika apglabāti pie Limbažu luterāņu baznīcas blakus
piemineklim Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem limbažniekiem (sk). Vēlāk
Dīckalis tika pārbedīts dzimtas kapos Cesvainē, bet pārējie – Rīgas Brāļu
kapos.
Kritušo skaits, domājams, tomēr bijis lielāks, jo vairāki partizāni minēti
kā “bez vēsts pazuduši kaujas laikā”. Starp viņiem ir kareivis Mucenieks,
kareivis Mednis, kareivis Irbītis, jaunkareivis Birnbaums, jaunkareivis
Stepanovs un partizāns Melnalksnis. Kā 4. jūlijā kritis minēts arī kaprālis
Zirnis.
Savukārt pretinieka pusē krita vismaz 26 padomju jūrnieki, kā arī vairāki
miliči un gvardisti. Tiek lēsts, ka Limbažu kaujā lielinieki kā kritušos, smagi
ievainotos vai vēlāk nošautos kopumā zaudēja vismaz 40 cilvēkus.
Kaujā gāja bojā arī trīs civiliedzīvotāji, kas nonāca zem apšaudes uguns.
Pēc Limbažu atbrīvošanas pulkvežleitnanta Rekes vienība bez īpašas
pretestības ieņēma arī Salacgrīvu un Ainažus, bet vēlāk atgriezās Rīgā.
Papildināts: 27.03.2020.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem
1944-1956. Otrais
papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks,
[2012]. 181. lpp.; Neiburgs, U. Grēka un ienaida liesmās: Latvijas Otrā
pasaules kara stāsti. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 27.-32. lpp.; Dreimane, I.
Vēlreiz par notikumiem Limbažos 1941. gada 4. jūlijā. nacionalaapvieniba.lv.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2376,
01.08.1997.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru