Apbedīts lidotājs un Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieris virsleitnants Augusts Spariņš. Uz kapa uzstādīts tipveida
betona piemineklis, ko pēc tēlnieka Jāņa Brieža meta darinājusi Oto Dambekalna
darbnīca. Piemineklī atainots ērglis un lidmašīnas propellers, kura centrā
iestrādāts keramikas medaljons ar fotogrāfiju. Uz pieminekļa bronzas burtiem
izveidots teksts:
LID. VIRSLEITN.
SPARIŅŠ AUGUSTS
*1898. 3. VIII
†1920. 29. VI
Foto: 09.07.2019., karaviru.kapi
Daļa bronzas burtu ir pazudusi.
Pieminekļa priekšā atrodas divas kapu kopiņas betona futrāļos. Pie vienas no
tām ir granīta plāksne lidotāja mātei.
Vēsturiska atkāpe. Augusts spariņš
dzimis 1898. gada 15. augustā (3. augustā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā
vecā stila) Rīgā. Izglītojies Odiņa komercskolā.
Krievijas armijā iestājies brīvprātīgi
1916. gada rudenī un ieskaitīts 12. armijas aviācijas nodaļā. 1917. gadā
beidzis Gatčinas motoristu kursus, Kijevas lidotāju un novērotāju skolu un
Gatčinas kara aviācijas skolu.
Pēc lielinieku apvērsuma dienējis
Sarkanās armijas latviešu aviācijas daļās, no kurām 1919. gada 10. jūnijā
pārbēdzis pretlieliniecisko spēku pusē. Iestājies Latvijas armijā un ieskaitīts
Armijas aviācijas parka 1. nodaļā kā lidotājs. Piedalījies vairākos gaisa
uzbrukumos virs Rīgas. Paaugstināts par virsleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša
Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī Rīgā, “kad mūsu armija pārgāja
izšķirošā triecienā, S. lidoja kā novērotājs kopā ar kara lidotāju [virsleitnantu Voldemāru] Jakubovu,
nometa vairākas bumbas un apšaudīja ienaidnieku no ložmetēja, tā radot apjukumu
ienaidnieka karaspēkā. Kad, motoram apstājoties, lidmašīna bija spiesta
nosēsties starp mūsu un pretinieka ķēdēm, nokļuva līdz mūsu štābam, sniedza
vērtīgas ziņas par pretinieku un tā sekmēja vispārējo uzvaru”.
Gājis bojā 1920. gada 20. jūnijā
lidmašīnas katastrofā. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka
apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Ņemot vērā Spariņa nopelnus, viņa piederīgajiem
piešķirta jaunsaimniecība Mores pagasta Akenstakas muižā.
Epizodi ar piespiedu nosēšanos
neitrālajā joslā starp Latvijas armijas un bermontiešu pozīcijām, neminot gan
Spariņu, savās atmiņās aprakstījis arī biologs un rakstnieks Kārlis Ābele, kas
tolaik dienēja 6. Rīgas kājnieku pulkā. Viņš raksta: “Reiz tieši starp abām
frontēm nolaidās kāda lidmašīna. Lidotājs pa grāvi atlīda pie mums. Tas bija
mūsu virsnieks Jakubovs. Viņš pēc Jelgavas stacijas bombardēšanas, kur
vāciešiem pienāca pastiprinājumi, kādas lidmašīnas kļūmes dēļ bijis spiests
noplanēt, un priecājās, ka ticis vismaz tik tālu. Tā tiešām bija izglābšanās par
matu no gūsta vai pat nāves. Lidmašīna esot labākā mūsu trūcīgajā aviācijas
parkā. Mēs atspiedām vāciešus un lidmašīnu izglābām. Lūdzu Jakubovu mani
lidmašīnā izvizināt, iestājoties miera laikiem, ko viņš apsolīja un 1921. gada
vasarā arī izpildīja.”
Papildināts: 04.06.2022.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru