Būvēt pieminekli Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Krustpils draudzes locekļiem 1923. gada 12. jūnijā ierosināja Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa. Latgales artilērijas pulka toreizējais komandiera vietas izpildītājs pulkvežleitnants (vēlāk pulkvedis) Edgars Jākobsons atļāva pieminekļa būvei izmantot laukumu Daugavas labajā krastā iepretī Krustpils pilij ar noteikumu, ka šī teritorija arī turpmāk paliek pulka pārziņā. Pieminekļa projekta izstrāde tiek uzticēta arhitektam Aleksandram Birzeniekam. 1925. gadā BKK Krustpils nodaļa slēdz līgumu par pieminekļa celtniecību ar tēlnieka Vilhelma Treija uzņēmumu.
Lai gan vēl 1923. gada 12. decembrī Krustpils pagasta valde pieminekļa būvniecībai bija atvēlējusi pie valdes ēkas savulaik, pieminot dzimtbūšanas atcelšanu, uzstādītā Aleksandra II monumenta akmens daļas, A. Birzenieks, kas veica arī būvniecības uzraudzību, priekšroku deva vietējam materiālam – pie Asotes iegūtajam dolomītam.
1925. gada 26. jūlijā tiek likts pieminekļa
pamatakmens, bet tā atklāšana notiek jau tā paša gada 27. septembrī.
Pieminekļa apjomu veido divi koncentriski, masīvi Daugavas dolomīta radžu mūra pusloki, no kuriem ārējais Daugavas pusē ir zemāks un iegriežas krasta kraujā, veidojot terasi, uz kuras būvēts iekšējais pusloks. Ārējā pusloka mūra centrā atrodas pret Daugavu vērsts, no sarkaniem ķieģeļiem veidots ugunskrusts.
Latviešu leģiona sastāvā). Andra Ezergaiļa personīgais arhīvs
Augšējā pusloka iekšpusē centrā kā altāris iebūvēta granīta plāksne ar tekstu:
PAR TĒVIJU
1918–1920
ANNO
MLCCCCXXV
Augšējā pusapļa centrā abās pusēs tēlnieka Vilhelma Treija smilšakmenī veidotas divas karavīru maskas, no kurām viena vērsta ar skatu pret pili, bet otra – pret Daugavu.
Piemineklis izmaksājis 4056,24 latus. No šīs summas 2400 latus BKK Krustpils nodaļa savākusi ziedojumos, bet iztrūkstošie līdzekļi iegūti, rīkojot tirdziņus, izsoles un sarīkojumus.
Jau pirmās komunistiskās okupācijas laikā 1941. gadā piemineklis daļēji bojāts. Tika nojaukta pieminekļa augšējā daļa ar karavīru maskām, aizsmērēts uzraksts un iznīcināta ugunskrusta zīme. Vācu okupācijas laikā pieminekli atkal sakopa, bet atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā ap 1950. gadu tas vēlreiz tika stipri nopostīts. 1953. aprīlī, gatavojoties 1. maija svētkiem, Krustpils Izpildkomiteja nolēma bijušā pieminekļa augšdaļas pusaplī uzstādīt ģipša skulptūru “Lidotājs”. Jānis Lismanis, kurš pieminekli apsekoja 1989. gadā, tā toreizējo stāvokli raksturoja kā ļoti sliktu. Viņš norādīja, ka monumenta augšdaļa ir nojaukta, bet apakšdaļa – saplaisājusi un sagāzusies uz Daugavas pusi.
Sākoties Atmodai, idejas atjaunot pieminekli tika izteiktas jau pirmo LTF Jēkabpils rajona konferenču laikā, kad Krustpils nodaļas aktīvisti pieprasīja pieņemtajā rezolūcijā iekļaut prasību par monumenta atkārtotu uzstādīšanu. Drīz pēc tam, 1989. gada 11. novembrī, pie nopostītā pieminekļa notika Lāčplēša dienai veltīts atceres pasākums.
Pieminekļa atjaunošanu finansēja Jēkabpils pilsētas valde, bet praktisko darbu izpildi veica Jēkabpils Pārvietojamās mehanizētās kolonnas darbinieki. Karavīru maskas, kas savulaik bija veidotas smilšakmenī, tagad granītā darinājusi tēlniece Inta Berga. Pārējās atjaunotā monumenta granīta detaļas izgatavotas Jēkabpils akmeņkaļu darbnīcās.
Tā kā Birzenieka zīmēto projektu nebija izdevies atrast, tad piemineklis tika atjaunots, izmantojot pieejamās vēsturiskās fotogrāfijas un uzmērot saglabājušos oriģinālā monumenta pamatus.
Pilnībā atjaunoto pieminekli atklāja 1992. gada 18. novembrī.
Papildināts: 30.04.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 102.-103. lpp.; Ozola, A. Latvijas Brīvības cīņu pieminekļu atjaunošana, 1987.-1998. Gads. Latvijas Arhīvi. 1916, Nr. 3/4, 123.-147.lpp
> 135.-136.lpp.; Likerts, V. Brīvības
un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 89.lpp.; Jēkabpils Vēstis, Nr. 1 (270), 2018. gada janvāris, pielikums Jēkabpils 100 gados, 3. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru