Palsmanes kapos LAK kritušā LKOK Kārļa Brītiņa individuāls apbedījums

Atrodas Palsmanes kapos. GPS 57.418643, 26.201802 

Apbedīts 6. Rīgas kājnieku pulka 8. rotas kaprālis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Brītiņš, miris 1919. gada 13. novembrī Rīgas kara slimnīcā no 10. novembrī gūtā ievainojuma. Dzimtas kapos melna granīta obelisks, kurā iekalts arī Kārļa Brītiņa vārds. Veicot Smiltenes novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu, 2019. gada 11. novembrī pie K. Brītiņa kapa atklāta arī tipveida, melnā granītā darināta individuāla piemiņas plāksne, kurā zem zeltā iekrāsota Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

KĀRLIS
BRĪTIŅŠ
18.02.1891. – 13.11.1919. 

PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU 

Līdz ar piemiņas plāksni kapavieta iezīmēta ar pultsveida informatīvu stendu, kas arī darināts melnā granītā un kurā sniegti īsi K. Brītiņa biogrāfiskie dati: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

KĀRLIS BRĪTIŅŠ
18.02.1891. – 13.11.1919. 

6. RĪGAS KĀJNIEKU PULKA KAPRĀLIS. DZIMIS PALSMANES
PAGASTA “SILGALOS”. SEDLINIEKS. 1919. G. 10. NOVEMBRĪ
PĀRDAUGAVĀ AR SAVU NODAĻU, NO ZOLITŪDES VIRZOTIES
UZ ŠAMPĒTERI, UZBRUKA VĀCIEŠIEM NO SĀNIEM, IZSITA
TOS NO POZĪCIJĀM, IEGUVA LOŽMETĒJU, ĻAUDAMS MUSU
SPĒKIEM TURPINĀT UZBRUKUMU. ŠAJĀ KAUJĀ VIŅŠ TIKA
SMAGI IEVAINOTS, UN RĪGAS KARA SLIMNĪCĀ MIRA. 

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Piemiņas plāksni un informatīvo stendu pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”.

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Brītiņš dzimis 1891. gada 18. februārī Palsmanes pagasta Silgalos. Sedlinieks. 

Krievijas armijā iesaukts 1911. gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā nosūtīts uz Austrijas fronti, vēlāk pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru un Jura medaļu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūlijā. 6.Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī Pārdaugavā “B., ar savu nodaļu no Zolitūdes virzoties uz Šampēteri, uzbruka vāciešiem no sāniem, izsita tos no pozīcijām, ieguva ložmetēju, tā ļaudams mūsu spēkiem turpināt uzbrukumu”. Šajā kaujā nāvīgi ievainots. 

Papildināts: 07.10.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 335. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 97.-98. lpp.; Ziemeļlatvija, 18.10.2019.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.