1928.
gada 9. septembrī te tika atklāts pēc arhitekta Pāvila Pavlova meta veidots
betona piemineklis. Savukārt 1935. gada 15. maijā tika atklāta pieminekļa
priekšpusē iemūrēta melna granīta plāksne ar tekstu:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS
CĪŅĀS NO 1918. G. 18. XI – 1920. G.
11. VIII KRITUŠO VAROŅU
PIEMIŅAI.
1928
UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,
TĒVU ZEMI SARGĀJOT.
Pašus
brāļu kapus sāka iekārtot tikai 1935. gada vasarā, kad Brāļu kapu komitejas
Kārsavas nodaļa kopā ar Kārsavā izvietotās 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas
karavīriem ekshumēja apkārtnē izklaidus apglabātos Vidzemes divīzijas 5. Cēsu
un 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos, kas pēc tam tika pārapbedīti vienkopus
jaunizveidotajos brāļu kapos. Pēc garnizona priekšnieka kapteiņa Ž. Birznieka
projekta apkārt brāļu kapiem tika uzmūrēts betona žogs un izveidota pieminekļa
uzeja ar septiņiem pakāpieniem.
Brāļu
kapos apbedīti 13 kritušie karavīri, tostarp seši nezināmie, kā arī kāda
lazaretes slimnieku kopēja. Pa kreisi no pieminekļa apbedīti septiņi zināmie
kritušie – no 5. Cēsu kājnieku pulka: Pēteris Klētnieks, kritis 1920. gada 4.
jūnijā; Jānis Kurmis, kritis 1920. gada 11. maijā; Osips Drābers, kritis 1920.
gada 19. jūnijā; no 6. Rīgas kājnieku pulka: Augusts Apinis, kritis 1920. gada
5. maijā; Jānis Dzenis, kritis 1920. gada 4. maijā; no Vidzemes artilērijas
pulka štāba: Jānis Zamurs, kritis 1920. gada 7. aprīlī; no Vidzemes artilērijas
pulka veterinārās lazaretes: Atis Stekergefs, kritis 1920. gada 17. maijā.
Viņiem blakus apbedīta Vidzemes divīzijas lazaretes slimo kopēja Alma Zanķe,
mirusi 1920. gada 18. maijā.
Seši
nezināmie karavīri apbedīti pa labi no pieminekļa.
Uz
apbedījumiem tika uzstādīti betona krusti ar plāksnītēm, kurās iegravēti kritušo
vārdi.
Jaunizveidotie
brāļu kapi tika iesvētīti 1935. gada 6. oktobrī.
Jau
pirmā komunistiskās okupācijas perioda laikā tika izlauzta piemineklī iemūrētā
piemiņas plāksne.
Pēc
Otrā pasaules kara atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā norautas arī
plāksnītes no krustiem, kā arī daļēji izpostīts nezināmo karavīru apbedījumu
sektors tur veicot trīs virsapbedījumus. Kamēr kreisajā apbedījumu sektorā
saglabājušies visi astoņi betona krusti, labajā pusē – tikai viens ar uzrakstu
“Nezināms karavīrs”.
Sākoties
Atmodai, 1989. gadā LTF vietējā grupa brāļu kapus sakopa un 1941. gadā
izlauztās granīta piemiņas plāksnes vietā uzstādīja pagaidu mākslīgā akmens
plāksni ar tekstu:
PAR LATVIJAS NEATKARĪBU
CĪŅĀS KRITUŠIE MŪŽAM
DZĪVO TAUTAS SIRDĪ.
UZ EŽIŅAS GALVU LIKU
SARGĀJ SAVU TĒVU ZEMI
LABĀK MANU GALVU ŅĒMA
NEKĀ MANU TĒVU ZEMI.
2002.
gadā pagasta administrācija ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu brāļu
kapu ansambli restaurēja. 2009. gada 5. septembrī kapus sakopa zemessargi.
