otrdiena, 2019. gada 2. jūlijs

Malnavas pagasta Bozovas kapsētā LAK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Malnavas pagasta Bozovas kapsētā, aptuveni kilometru uz ziemeļiem no Kārsavas. GPS 56.80445, 27.690439

1928. gada 9. septembrī te tika atklāts pēc arhitekta Pāvila Pavlova meta veidots betona piemineklis. Savukārt 1935. gada 15. maijā tika atklāta pieminekļa priekšpusē iemūrēta melna granīta plāksne ar tekstu:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS
CĪŅĀS NO 1918. G. 18. XI – 1920. G.
11. VIII KRITUŠO VAROŅU
PIEMIŅAI.

1928

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,
TĒVU ZEMI SARGĀJOT.

Pašus brāļu kapus sāka iekārtot tikai 1935. gada vasarā, kad Brāļu kapu komitejas Kārsavas nodaļa kopā ar Kārsavā izvietotās 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas karavīriem ekshumēja apkārtnē izklaidus apglabātos Vidzemes divīzijas 5. Cēsu un 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos, kas pēc tam tika pārapbedīti vienkopus jaunizveidotajos brāļu kapos. Pēc garnizona priekšnieka kapteiņa Ž. Birznieka projekta apkārt brāļu kapiem tika uzmūrēts betona žogs un izveidota pieminekļa uzeja ar septiņiem pakāpieniem.

Brāļu kapos apbedīti 13 kritušie karavīri, tostarp seši nezināmie, kā arī kāda lazaretes slimnieku kopēja. Pa kreisi no pieminekļa apbedīti septiņi zināmie kritušie – no 5. Cēsu kājnieku pulka: Pēteris Klētnieks, kritis 1920. gada 4. jūnijā; Jānis Kurmis, kritis 1920. gada 11. maijā; Osips Drābers, kritis 1920. gada 19. jūnijā; no 6. Rīgas kājnieku pulka: Augusts Apinis, kritis 1920. gada 5. maijā; Jānis Dzenis, kritis 1920. gada 4. maijā; no Vidzemes artilērijas pulka štāba: Jānis Zamurs, kritis 1920. gada 7. aprīlī; no Vidzemes artilērijas pulka veterinārās lazaretes: Atis Stekergefs, kritis 1920. gada 17. maijā. Viņiem blakus apbedīta Vidzemes divīzijas lazaretes slimo kopēja Alma Zanķe, mirusi 1920. gada 18. maijā.

Seši nezināmie karavīri apbedīti pa labi no pieminekļa.

Uz apbedījumiem tika uzstādīti betona krusti ar plāksnītēm, kurās iegravēti kritušo vārdi.

Jaunizveidotie brāļu kapi tika iesvētīti 1935. gada 6. oktobrī.

Jau pirmā komunistiskās okupācijas perioda laikā tika izlauzta piemineklī iemūrētā piemiņas plāksne.

Pēc Otrā pasaules kara atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā norautas arī plāksnītes no krustiem, kā arī daļēji izpostīts nezināmo karavīru apbedījumu sektors tur veicot trīs virsapbedījumus. Kamēr kreisajā apbedījumu sektorā saglabājušies visi astoņi betona krusti, labajā pusē – tikai viens ar uzrakstu “Nezināms karavīrs”.

Sākoties Atmodai, 1989. gadā LTF vietējā grupa brāļu kapus sakopa un 1941. gadā izlauztās granīta piemiņas plāksnes vietā uzstādīja pagaidu mākslīgā akmens plāksni ar tekstu:

PAR LATVIJAS NEATKARĪBU
CĪŅĀS KRITUŠIE MŪŽAM
DZĪVO TAUTAS SIRDĪ.

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU
SARGĀJ SAVU TĒVU ZEMI
LABĀK MANU GALVU ŅĒMA
NEKĀ MANU TĒVU ZEMI.

2002. gadā pagasta administrācija ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu brāļu kapu ansambli restaurēja. 2009. gada 5. septembrī kapus sakopa zemessargi.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 191.-192. lpp.; Lismanis II.